Vājais pieprasījums ES negatīvi ietekmē eksportu
Eksporta vērtība samazinās no ļoti augsta līmeņa, kurš bija sasniegts pērn, pateicoties izejvielu cenu kāpumam un reeksporta apjoma pieaugumam. Latvijas preču eksporta attīstību šogad ietekmē vājais ārējais pieprasījums, it īpaši no Eiropas Savienības (ES) jeb lielākā eksporta tirgus Latvijas precēm.
ES ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī apstājies, bet salīdzinājumam – iepriekšējos divus gadus tas nepārtraukti palielinājās.
Negatīvi vērtējams ekonomikas kritums Igaunijā, Polijā, Zviedrijā un Vācijā šā gada otrajā ceturksnī, kas ir Latvijas lielākie eksporta virzieni Eiropā.
Turklāt ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums turpina pasliktināties, arī Latvijas preču eksportam nozīmīgās nozarēs – apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Šīs nozares tiešā veidā ietekmē Latvijas kokrūpniecības, metālapstrādes, kā arī būvniecības materiālu eksportu.
ES ekonomiku negatīvi ietekmējošo faktoru netrūkst, bet pārsvarā tie ir saistīti ar augstu inflāciju, izaicinājumiem enerģētikas nozarē, kā arī ierobežojošo monetāro politiku, ko īsteno Eiropas Centrālā banka, secina FM.
Eiropas Komisija publicējusi jaunākās ekonomiskās prognozes, kas liecina, ka ES ekonomikas pieaugums šogad varētu sasniegt 0,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā novērtējumā, kas bija izstrādāts šā gada maijā. Tas ir būtiski zemāks nekā ekonomikas 3,4% izaugsme pagājušajā gadā. Nedaudz labāka ekonomikas situācija ir ASV un Ķīnā, valstīs, kuras nosaka toni pasaules tirdzniecībā, tomēr arī tur ekonomikas izaugsme bremzējas.
Augustā lielākais eksporta kritums tika fiksēts minerālproduktu grupā, kas izskaidro gandrīz pusi no kopējā preču eksporta samazinājuma augustā.
Būtisks eksporta kritums bija fiksēts arī koksnes un koka izstrādājumu eksportā. Negatīvi vērtējams, ka šīs grupas eksporta kritums ir visaptverošs un fiksēts uz visiem lielākajiem noieta tirgiem, tajā skaitā Apvienoto Karalisti, Igauniju, Lietuvu, Poliju, Nīderlandi, Vāciju, Zviedriju un Somiju.
Ekonomikas ministrija savukārt norādīja, ka šajā situācijā jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgi.
Importa vērtība krīt straujāk, uzlabojas tirdzniecības bilance
Bet preču importa samazinājums ir vēl straujāks. Šā gada jūlijā preču importa samazinājums gada izteiksmē veidoja 19,6%, bet septiņos mēnešos 6,5%. Importa vērtību arī būtiski ietekmē energoresursu importa samazinājums.
Preču importam samazinoties straujāk par eksportu, uzlabojas preču ārējās tirdzniecības bilance, kuras deficīts samazinājās no 619 miljoniem eiro pērnā gada jūlijā līdz 425 miljoniem eiro šā gada jūlijā.
Pakalpojumu eksports turpina attīstību
Atšķirībā no preču eksporta pakalpojumu eksports turpināja samērā strauju attīstību. Dati par jūliju vēl nav pieejami, bet pusgada dati ir ieprecinoši. 2023. gada sešos mēnešos pakalpojumu eksporta vērtība bija par 12,4% augstāka salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, norāda FM.
Savukārt jūnijā pakalpojumu eksports gada griezumā pieauga par 11,3%.
Pakalpojumu eksporta attīstību nodrošina ar tūrisma nozares saistīto pakalpojumu pieaugums, kā arī telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu nozares.
