Zemākas enerģijas cenas un ECB monetārā politika
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane vērtēja, ka saistībā ar inflāciju 2023. gads ir bijis mierīgāks nekā iepriekšējais, lai gan arī savu izaicinājumu nav trūcis. "Tomēr ir tāda labi padarīta darba sajūta. Ja gada sākumā inflācija bija virs 20%, gada nogalē tā jau ir zem 1%. Decembrī inflācija Latvijā bija 0,6%, pret iepriekšējo mēnesi cenām sarūkot par 0,8%."
Pēc ekonomistes teiktā, daļa no šī inflācijas sarukuma ir saistīta ar salīdzinoši zemākām enerģijas cenām, tomēr nozīmīga ir bijusi arī monetārās politikas loma.
"Vai bez monetārās politikas cenas gada nogalē augtu lēnāk nekā gada sākumā? Noteikti. Tomēr inflācija būtu augstāka," norādīja Opmane.
Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu ECB procentu likmju paaugstināšanas rezultātā vidējā inflācija Latvijā 2023. gadā bija par 2 procentpunktiem zemāka nekā scenārijā bez šādas rīcības. Turklāt, atstājot šo jautājumu pašplūsmā un monetārajai politikai neiejaucoties, saglabātos papildu riski šādas augstākas inflācijas noturībai ilgākā laika periodā, kas nebūt nav kas tāds, ko mēs varētu cits citam vēlēt, jauno gadu iesākot, norādīja Opmane.
Ekonomists: Pavasarī gada inflācija šķērsos nulli
Vērtējot jaunākos patēriņa cenu datus, "Luminor bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš pauda: "Cenu līmenis gadu noslēdza apmēram tajā pašā punktā, kur sāka. Decembrī vidējais cenu līmenis bija tikai par 0,6% augstāks nekā gadu iepriekš. Aizgājušā gada sākums ievadīja cenu stabilitātes periodu, kas turpināsies šogad, iestiepjoties arī 2025. gadā."
Pēc viņa teiktā, atsevišķu preču un pakalpojumu cenas var krasi svārstīties – sezonalitāte šūpos atsevišķu pārtikas produktu cenas, globālās krīzes var ietekmēt degvielas izmaksas.
"Taču kopumā šī būs ekonomikas ziņu miera osta, dzīves dārdzības kāpums nav un vēl ilgu laiku nebūs nozīmīga problēma," vērtēja ekonomists.
Viņaprāt, janvārī gada inflācija visdrīzāk par dažām procenta desmitdaļām pieaugs, bet pēc tam atkal samazināsies, jau pavasara mēnešos tā varētu šķērsot nulli.
"Cenu izmaiņas ilgākos laika nogriežņos joprojām sagādā ciešanas gan prātam, gan makam – patēriņa cenu indekss ir par 22% augstāks nekā pirms diviem gadiem un par 32% augstāks nekā pirms trim gadiem. Taču var teikt, ka vismaz turpmāk inflācija netraucēs algu kāpumam pamazām atjaunot zaudēto pirktspēju un sasniegt līdz šim Latvijā nepiedzīvotu labklājību," sprieda Strautiņš.
Kamēr kopējais cenu līmenis gada griezumā decembrī vēl vārgi pieauga, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas samazinājās par 0,8%.
"Mēneša deflācija decembrī ir normāla parādība, bet šoreiz tā bija ļoti "garšīga" – vidēji iepriekšējā desmitgadē cenas decembrī kritās par 0,1%.
Iemesls ir gan sezonalitāte (apģērbs un apavi), gan importa cenu krituma atspoguļošanās patēriņa grozā – lētāks kļuva transports, mājokļa uzturēšana, mājokļa iekārta," norādīja Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, preču cenas jau samazinās arī gada griezumā, decembrī tās bija par 0,9% zemākas nekā 2022. gada izskaņā. Attiecībā pret augstāko punktu maijā preču cenas jau ir samazinājušās par 4,3%. Šis "patīkamais process" noteikti nav noslēdzies. Krasā preču importa cenu lejupslīde – oktobrī tās bija par 12% zemākas nekā gadu iepriekš, ir radījusi deflācijas enerģiju, kas tik drīz neizsīks.
Visvairāk bremzēs mājokļa izmaksu samazinājums
Strautiņš atzīmēja, ka šajā gadā vidējo cenu līmeni visvairāk samazinās pamatīgs mājokļa uzturēšanas izmaksu kritums. Ilglietošanas preču cenas uz leju virzīsies lēnām, bet pārtikas cenas kopumā būs bez nozīmīgām izmaiņām. Pakalpojumu cenas pēdējā pusgadā ir svārstījušās bez skaidras tendences, decembrī tās bija par 0,3% zemākas nekā augstākajā punktā jūlijā. Vidējais pakalpojumu cenu līmenis 2024. gadā tomēr visdrīzāk būs nedaudz augstāks nekā pērn.
"Saliekot visu teikto kopā – šogad cenu līmenis mainīsies maz, ir iespējams, ka tas gadu noslēgs zemākā punktā, nekā sāka.
Šis stāsts ir līdzīgs iepriekšējās desmitgades vidus notikumiem, kad izejvielu cenu krituma apstākļos cenu līmenis Latvijā gandrīz nemainījās četrus gadus. Laikā no 2012. gada līdz 2016. gada decembrim cenu līmenis auga tikai par 2,3%," norādīja ekonomists.
Latvijas Bankas ekonomiste gan atzīmēja, ka 2024. gads var nest jaunus izaicinājumus. Pašlaik aktuāls ir jautājums par piegādes ķēžu apgrūtinājumiem Sarkanajā jūrā. Lai arī šie notikumi risinās gana tālu no Latvijas, tomēr caur šo ceļu plūst vairāk nekā desmitā daļa no pasaules tirdzniecības, daļa no tās arī ar galamērķi pie Latvijas ražotājiem, tirgotājiem vai patērētājiem. Šie ierobežojumi nozīmē ilgākus piegādes termiņus un papildu izmaksas.
Latvijas Banka prognozē, ka patēriņa cenas Latvijā 2024. gadā pieaugs par 2%.
Ja iepriekš cenu pieaugums lielā mērā balstījās enerģijas cenu pieaugumā, pašlaik tas ir dažādāks, vairāk saistīts ar algu pieaugumu,
bet inflācijas straujāku pieaugumu piebremzē relatīvi vājāka ekonomikas izaugsme. Tomēr saglabājas riski, ka kādas norises pasaulē varētu atkal straujāk pasvārstīt arī atsevišķu produktu cenu izmaiņas, norādīja Opmane.
