Augustā Latvija eksportēja preces 1,47 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,88 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada augustu ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 43,8% līdz 43,9%. CSP atzīmēja: jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 27,92 miljardus eiro – par 2,7 miljardiem eiro jeb 8,8% mazāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 12,51 miljardu eiro (samazinājums par 1,12 miljardiem eiro jeb 8,2%), bet importa – 15,41 miljardu eiro (samazinājums par 1,58 miljardiem eiro jeb 9,3%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada augustā salīdzinājumā ar 2022. gada augustu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 25,5% mazāka, bet importa – par 23,7%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 6,5%, bet importa – par 3,6%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada augustā, salīdzinot ar 2022. gada augustu:
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 13,6 miljoniem eiro jeb 9,7%;
- minerālproduktu eksports mazāks par 215,8 miljoniem eiro jeb 67,8%;
- augu valsts produktu eksports mazāks par 108,9 miljoniem eiro jeb 59,2%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 78,8 miljoniem eiro jeb 27,1%;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 25 miljoniem eiro jeb 9,3%.
CSP skaidroja, ka alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023. gada augustā salīdzinājumā ar 2022. gada augustu visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 11,5 miljoniem eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksportam attiecīgi par 105,4 miljoniem eiro un 81,3 miljoniem eiro.
2023. gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams importa samazinājums visās svarīgākajās preču grupās:
- minerālproduktu imports mazāks par 459,1 miljonu eiro jeb 65,1%;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 57,7 miljoniem eiro jeb 13,5%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports mazāks par 20,7 miljoniem eiro jeb 9,5%;
- plastmasas un to izstrādājumu imports mazāks par 19,5 miljoniem eiro jeb 17,1%;
- augu valsts produktu imports mazāks par 16,1 miljonu eiro jeb 12,5%.
CSP atzīmēja, ka alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2023. gada augustā salīdzinājumā ar 2022. gada augustu visvairāk ietekmēja viskija importa pieaugums par 2,9 miljoniem eiro jeb 36,9%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas un dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam attiecīgi par 194,8 miljoniem eiro un 193,8 miljoniem eiro.
Augustā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,3% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9%), Vācija (7,2%) un Krievijas Federācija (6,7%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (24,1% no importa kopapjoma), Polija (10,7%), Vācija (10,4%) un Igaunija (9,4%).
2023. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 103 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 59 valstīm.
2023. gada augustā salīdzinājumā ar 2022. gada augustu Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 0,4 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 3,4 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā pieauga par 2,6 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 5,7 procentpunktiem.
Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023. gada augustā, salīdzinot ar 2022. gada augustu, visvairāk ietekmēja minerālproduktu (galvenokārt naftas eļļu un no bitumenminerāliem iegūtu eļļu) eksporta samazinājums par 13,9 miljoniem eiro jeb 86,2%. Savukārt eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu (galvenokārt viskija) eksporta pieaugums par 7,7 miljoniem eiro jeb 23,6%, uz Baltkrieviju – satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (galvenokārt transportlīdzekļi 10 vai vairāk cilvēku pārvadāšanai) eksporta pieaugums par 0,7 miljoniem eiro.
2023. gada augustā, salīdzinot ar 2022. gada augustu, importa samazinājumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās) importa samazinājums par 1,1 miljonu eiro jeb 19,7%, no Krievijas Federācijas – minerālproduktu (galvenokārt dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas) importa samazinājums par 160,8 miljoniem eiro jeb 87,6%. Savukārt importa pieaugumu no Baltkrievijas galvenokārt ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu (galvenokārt rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas) importa pieaugums par 3,7 miljoniem eiro.
2023. gada janvārī–augustā preces uz Krievijas Federāciju eksportēja 367 uzņēmumi, uz Baltkrieviju – 189. Savukārt 2022. gada atbilstošajā periodā eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju attiecīgi bija 772 un 339. Eksportētāju un importētāju skaitā ir iekļauti visi uzņēmumi, kas atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ir veikuši eksporta un importa darījumus neatkarīgi no darījumu, vērtības un darījuma veida – gan tiešā preču tirdzniecība, gan darījumi, kas paredz preču atgriešanu, kā arī atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšanu, preču pārstrādi u.c. Kopējā skaitā ir iekļauti uzņēmumi neatkarīgi no darījuma skaita šajā periodā (piemēram, ja uzņēmums ir veicis darījumus vairākos mēnešos, tas kopējā perioda skaitā iekļauts tikai vienu reizi).
Preces no Krievijas Federācijas 2023. gada janvārī–augustā importēja 288 uzņēmumi, no Baltkrievijas – 217. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm 2022. gada astoņos mēnešos, bija attiecīgi 1 209 uzņēmumi no Krievijas Federācijas un 556 no Baltkrievijas.
2023. gada janvārī–augustā salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu ievērojami pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksports uz Kazahstānu pieaudzis par 33 miljoniem eiro jeb 65,9%, uz Kirgizstānu – par 31,3 miljoniem eiro jeb 4,5 reizes, uz Uzbekistānu – par 13,1 miljonu eiro jeb 29,5%.
2023. gada janvārī–augustā salīdzinājumā ar 2022. gada astoņiem mēnešiem imports no Uzbekistānas pieaudzis par 18,4 miljoniem eiro jeb četras reizes, no Kazahstānas – par 15,9 miljoniem eiro jeb 38,2%, no Moldovas – par 1,5 miljoniem eiro jeb 26,5%.
2023. gada janvārī–augustā salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmumu skaits ar atsevišķām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kazahstānu – eksportā par 111 uzņēmumiem, importā – par 29.
