LOSP vadītājs norādīja, ka jaunajiem EP deputātiem būs izaicinoši darba uzdevumi. Pirmkārt sagaida saprātīgu politiku attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku jau šajā ES fondu plānošanas periodā.

"Droši vien [Eiropas] Komisija nāks ar dažādiem priekšlikumiem, kā uzlabot un mazināt birokrātiju un atvieglot lauksaimnieku ikdienu," sacīja Gūtmanis.

Tāpat šajā EP sasaukumā gaidāma kopējās lauksaimniecības politikas plānošana nākamajam periodam. "Tie ir milzīgi daudz jautājumu saistībā ar Ukrainas pievienošanos Eiropai. Mēs zinām, ka Ukraina ir ļoti liela lauksaimniecības valsts, un principā [ES] lauksaimniecības politikā būs pēc būtības jāmaina visa," sacīja Gūtmanis.

Viņš pauda bažas par to, ka daļa no sarakstu līderiem EP vēlēšanām joprojām nezina, kurā politiskajā grupā darbosies. "Kā zinām, Eiropas Parlaments, tāpat kā Latvijas Saeima, ir sadalīts pa politiskajām grupām. Un tas, kāda būs šo konkrēto cilvēku ietekme un spēja sarunāties ar savu politisko grupu vadību, līderiem un kāda būs viņu ietekme, tas īstenībā var ietekmēt mūsu kopējo nākotni lauksaimniecībā," sacīja LOSP priekšsēdētājs.

KONTEKSTS:

Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas Eiropas Savienības valstīs notiek 6.–9.jūnijā, Latvijā nobalsojuši vismaz 520 045 jeb 33,77% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte kā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Balsu skaitīšanas rezultāti atsevišķās dalībvalstīs kļūs zināmi svētdien ne agrāk kā plkst. 21 pēc Latvijas laika, bet pirmās prognozes par vietu sadalījumu EP jaunajā sasaukuma varētu parādīties pēc plkst. 23.

Latvijā vēlēšanu rezultāti būs zināmi līdz ar pēdējā Eiropā esošā balsošanas iecirkņa slēgšanu naktī uz 10. jūniju. Neoficiālie dati par rezultātu tendencēm liecina, ka Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā lielāko balsu skaitu varētu būt ieguvušas "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība.