Lai pasargātu vistas no putnu gripas, tās šomēnes labāk turēt aiz aizslēgtām durvīm. Biodrošības prasības, kas gājputnu migrācijas laikā kļuvušas stingrākas, liek saspringt gan putnkopjiem, gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).
Izturīgās pērļu vistu olas ir čempionu izvēle olu kaujām Lieldienās. Šogad saimniecības "Lejiņas" īpašniece Velta Šakina te tās atrod pirmo reizi, jo pērļu vistas ziemā ietur pauzi, olas dējot tikai no aprīļa līdz septembrim. Vistas "Lejiņu" saimniecībā tur jau sen. Lauku olām pieprasījums ir.
"Pārdot varētu olas, bet vai tas ir izdevīgi šitajā momentā, nezinu. Jo graudiem cenas ir lielas un ja nav savs kombains, ja jāņem kaimiņa, tās ir lielas naudas," viņa sacīja.
"Lejiņās" 80 vistas tiek turētas gandrīz tikai pašpatēriņam – ģimenei un draugiem. Vienlaikus saimniecībai izsniegta olu realizācijas atļauja.
PVD uzmanību pievērš gan lielajām, gan mazajām novietnēm, taču Ziemeļlatgales pārvaldes veterinārā inspektore Sandra Vanaga atzina – katru viensētu apsekot nav iespējams. Taču, ja nu tomēr līdzīgi, kā nupat Lietuvā un Igaunijā, arī Latvijā kādā novietnē nāktos konstatēt saslimšanu ar putnu gripu, tas, vai ganāmpulks bijis reģistrēts, būs svarīgi slimības izplatības kontrolē.
"Jumta segums, kas ir kaut kādā veidā jāizveido ūdens necaurlaidīgs. Tur jāiegulda līdzekļi. Sieti, žogi. Ja kādreiz varēja laist brīvā vaļā pa pagalmu skriet tās vistiņas, tagad tās tomēr ir jāierobežo noteiktā vietā," norādīja Vanaga.
Kopumā gan biodrošības prasību ievērošana nav galvenais faktors, kas šobrīd putnkopības nozarei rada lielākos izaicinājumus. Tā ir barības cenu un energoresursu dārdzība.
Un tam ir sekas, vērtēja Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha: "Ir mazāka izmēra uzņēmumi, kas diemžēl vai nu samazina ganāmpulkus vai arī pārstāj saimniekot putnkopības nozarē vispār. Līdz ar to tas nozīmē, ka mazie uzņēmēji, kas nodrošina savas ģimenes iztiku un lauku apdzīvotību, kļūst aizvien mazāk un tas ir ļoti trauksmaini."
Vēl asociācijā akcentēja, ka kaimiņvalstīs valsts atbalsts putnkopjiem ir lielāks, piemēram, ar maksājumiem par dzīvniekiem ekoshēmās. Un tas palīdzētu gan mazajām saimniecībām, gan lielražotājiem. Uzņēmumiem gan priekšā vēl citi izaicinājumi – sprostu nomaiņa uz vistu turēšanu brīvos apstākļos.
