Kurināmās koksnes īpatsvars kopējā AER patēriņā 2022. gadā bija 80,2% (2021. gadā – 78,6%), savukārt elektroenerģijas patēriņa īpatsvars – 13,6%. Biodegvielas īpatsvars kopējā patēriņā 2022. gadā bija 1%, par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2021. gadā. Biogāzes un citu energoresursu patēriņa īpatsvars bija attiecīgi 2,9% un 2,3%.
Kurināmās koksnes kopējais patēriņš piecu gadu laikā palielinājies par 2,9% jeb 1,8 PJ un 2022. gadā sasniedza 64 PJ.
Salīdzinājumā ar 2021. gadu kurināmās koksnes patēriņš palielinājies par 2,2% jeb 1,4 PJ.
Koksnes granulu eksports gada laikā samazinājies par 33%
Pērn eksportēja 29,2 PJ koksnes granulu, kas ir par 33% jeb 14,5 PJ mazāk nekā 2021. gadā. Samazinājās arī koksnes granulu imports, un 2022. gadā tas bija 6,5 PJ (par 37% mazāk nekā gadu iepriekš).
Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai, kā arī kūdras brikešu un kokogļu ražošanai.
Avots CSP
Lielākais kurināmās koksnes patērētājs ir pārveidošanas sektors – 2022. gadā tā patēriņš (24,3 PJ) veidoja 38,3% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Pārveidošanas sektorā piecu gadu laikā koksnes patēriņš palielinājies par 17,2% jeb 3,6 PJ. Savukārt no saules kolektoriem saražotā siltumenerģija pārveidošanas sektorā 2022. gadā bija 11 GWh jeb 39 TJ, kas bija par 1 GWh jeb 3 TJ vairāk nekā gadu iepriekš.
Mājsaimniecībās kurināmās koksnes patēriņš 2022. gadā bija 29,2% no kopējās koksnes patēriņa, un salīdzinājumā ar 2021. gadu kurināmās koksnes patēriņš mājsaimniecībās samazinājās par 4% jeb 0,8 PJ. Lielākais kurināmās koksnes patēriņš rūpniecībā un būvniecībā bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē, 2022. gadā patērējot 17,4 PJ jeb 94,7% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa rūpniecībā un būvniecībā.
Elektroenerģijas patēriņš transportā pērn audzis par 4%
Elektroenerģijas patēriņš transportā 2022. gadā bija 365 TJ, kas ir par 4% jeb 14 TJ vairāk nekā 2021. gadā, ko veicināja elektroautomobiļu skaita pieaugums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu elektroenerģijas patēriņš autotransportā palielinājās par 19,2% jeb 20 TJ, bet dzelzceļa transportā samazinājās par 1,3% jeb 3 TJ, ko ietekmēja tramvaju reisu skaita samazināšana, beidzoties Covid-19 distances ievērošanas prasībām.
Elektroenerģijas patēriņš cauruļvadu transportā turpina samazināties un 2022. gadā bija 8 TJ, kas ir par 27,3% jeb 3 TJ mazāk nekā iepriekšējā gadā un 3,1 reizi (par 17 TJ) mazāk nekā 2018. gadā. Pērn valdības lēmums atcelt biodegvielas piejaukumu degvielai uz pusotru gadu, sākot no 2022. gada 1. jūlija, ietekmēja biodegvielas samazinājumu transporta sektorā par 1,3 PJ (65,7%).
Saražotā elektroenerģija vēja parkos palielinājās par 35%
2022. gadā Latvijā saražoja 4 997 GWh elektroenerģijas (par 14,5% mazāk nekā 2021. gadā), no tā 3 783 GWh – AER, un salīdzinājumā ar 2021. gadu saražotais apjoms no AER palielinājās par 1,7% jeb 65 GWh. Pērn palielinājās arī saražotā primārā elektroenerģija vēja elektrostacijās – 190 GWh, kas ir par 34,8% jeb 49 GWh vairāk nekā 2021. gadā. Hidroelektrostacijās 2022. gadā saražoja 2 750 GWh, kas ir par 1,6% jeb 42 GWh elektroenerģijas vairāk.
Ievērojams palielinājums bija saules elektrostacijās – 41 GWh elektroenerģijas, kas ir par 34 GWh vairāk nekā gadu iepriekš, ko ietekmēja aktīvāka saules paneļu uzstādīšana 2022. gadā.
Koģenerācijas stacijās pērn saražoja 2 016 GWh elektroenerģijas, no tā 39,8% no AER (biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijās), kas bija par 11 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2022. gadā saražotā elektroenerģija biogāzes koģenerācijas stacijās samazinājās no 292 GWh līdz 250 GWh (par 14,4%), biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās samazinājās no 570 GWh līdz 552 GWh (par 3,2%).
Latvijā trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ES
Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim – līdz 2030. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 50% apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2021. gadā tas bija 42,11% (ES – vidēji 21,78 %).
Latvijai jānodrošina, ka līdz 2030. gadam 7% no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2021. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 6,44%, ES – vidēji 9,09%.
Savukārt AER īpatsvars apkurei 2021. gadā bija 57,38%, kas ir trešais augstākais rādītājs pēc Zviedrijas (68,6%) un Igaunijas (61,3%) starp visām ES dalībvalstīm. ES atjaunojamā enerģija veidoja 22,9% no kopējās apkurei un dzesēšanai patērētās enerģijas.
