Bailes mazinās
Pamosties pēc svaiguma smaržojošos palagos, uzēst gardas pankūkas ar brūkleņu ievārījumu, iekosties maizes rikā, kura nogriezta no tikko izcepta klaipa, un atrast savai sirdij jaunu vietu, ko mīlēt un pēc kuras atkal sailgoties. To visu un vēl vairāk piedāvā lauku tūrisms.
"Lauku tūrismā mēs nekad neesam pesimisti. Šogad, protams, karš ir iespaidojis mums tūristu apriti, un it īpaši ārzemju tūristu apriti, bet viss ir labi, mēs esam priecīgi un mākam tikt galā," šī gada sezonu vērtēja Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele.
Viesu uzņēmēji atklāja, ka ārzemju tūristi pamazām sāk atgriezties Latvijā, jo sāk pierast pie situācijas un pamazām no jauna sāk justies droši, izvēloties ceļot uz Baltiju.
"Ārzemju ceļotāji atgriežas. Tendence iet uz labo pusi, jo bailes mazinās. Mēs jūtam, ka somu tūrists atgriežas, no Vācijas, Nīderlandes brauc. Viss uzlabojas," norādīja kempinga "Ezerpriedes" saimniece Zane Jēgere.
"Man katru dienu nakšņo kādi ārzemnieki, es pilnīgi jūtu viņu atgriešanos. Mūsu pastāvīgais viesis ir vācietis, līdz ar to ir cerības, ka mums pagarināsies sezona, jo vācieši vēl arī septembrī un oktobrī mīl ceļot. Aprunājoties ar viņiem, vai tiešām ir tā, ka viņiem šeit ir bail, viņi saka – bailes sāk kliedēties. Tā nav forši teikt, bet ir jau pieraduši pie situācijas, rit otrais gads," piekrita Latvijas Lauku tūrisma asociācijas valdes locekle, viesnīcas "Roja" vadītāja Zane Vaivode.
Lauku tūrisms neapstājas arī Dziesmu un deju svētku laikā – visai daudz cilvēku svētku nedēļā izvēlas izrauties no Rīgas, ļaujot galvaspilsētu izbaudīt dziedātājiem un dejotājiem.
Ar nīgrumu laba biznesa nebūs
"Puse Latvijas būs Rīgā, otra puse būs piekrastē, jo šajā nedēļas nogalē ir lielākie svētki piekrastē – Zvejnieku svētki, un Rojā tie ir visgrandiozākie visā Latvijā. Vēsturiski pareizais nosaukums ir Zvejnieku svētki, jo tie sākās, ja nemaldos, 1936. gadā, kad zvejnieki piekrastē saprata, ka jūlijs ir tā saucamais bula laiks, kad zivis krastā nenāk, tīklos to nav, un zvejniekiem ir brīvs laiks. No tā laika iegriezās, ka tie ir zvejnieku aroda svētki," stāstīja Vaivode.
Atpūtas kompleksa "Seko saulei" saimnieks Guntars Anspoks vērtēja, ka lauku tūrisms ir īpašs ar to, ka piedāvā izbaudīt ne tikai sauli, ūdeni un dabas mieru, bet arī viesu uzņēmēju viesmīlību un katra Latvijas novada dažādās paražas.
"Laikam nezinu nevienu lauku māju saimnieku, kas nebūtu priecīgs, un viņam iet labi ilgstošā laikā. Ja viņš ir nīgrs, tur nebūs labs bizness.
To mēs tiešām uzreiz redzam. Mūsējie, "Lauku ceļotāja" biedri, tiešām ir priecīgi vienmēr un visos laikos. Čīkstēšana un pukstēšana mums nav ļoti bieža parādība," piekrita Ziemele.
"Ir jāmīl darbs, ko dari. Ja tu to dari ar sirdi, tas nāk automātiski. Cilvēks jūt, vai tu ieliec sirdi šajā darbā. Līdz ar to veidojas arī atgriezeniskā saite, jo cilvēks, atbraucot ciemos, saņem enerģiju arī no saimnieka, un tā ir abpusēja enerģijas apmaiņa," piebilda Jēgere.
Lai būtu veiksmīgs lauku tūrismā, nepietiek tikai ar skaistu vietu, vietai vajag radīt dvēseli, vērtēja Skrundas muižas valdes priekšsēdētājs Edgars Vizulis.
"Dvēseli rada kolektīvs, kas tur darbojas. Jāpiekrīt kolēģiem, cik svarīga ir attieksme pret viesiem, lai viņi jūtas gaidīti. Tajā pašā laikā, protams, jāskatās tendences, jāmeklē, kā vēl varam uzlabot piedāvājumu, lai tas būtu vēl plašāks gan ar pasākumiem, gan ar SPA un tā tālāk. Lai ir šī interese ne tikai nedēļas nogalēs un ne tikai vasarās, bet visu cauru gadu, kas ir mūsu viens no tādiem galvenajiem punktiem katru gadu – ko mēs darīsim ziemā un kā mēs ziemā varēsim uzlabot mūsu apmeklējuma procentu," pauda Vizulis.
Ziemele vērtēja, ka lauku tūrismā ļoti svarīgas ir arī leģendas, kas rada sapni doties uz laukiem.
"Piemēram, Burtnieka ezers ir maģisks latvieša dvēselei. Aizbraucot uz Burtnieku, tevi pārņem svētlaime, jo esi īpašā vietā. Vai aizbraucot uz Dižjūru un Mazjūru, uz vietu, kur tās satiekas. Latvietis saprot, ko nozīmē Dižjūra un Mazjūra. Tā ir lauku tūrisma būtība, ka tu veido savas vietas mārketingu un vietas maģiskumu vai leģendām apvīto stāstu, kas mums visiem jau gadsimtiem ilgi ir zināms un sajūtams," viņa skaidroja.
