Viņš norādīja, ka atbildīgajā Saeimas komisijā skatītā jaunākā likumprojekta versija kardināli atšķiras no tās, kas atbalstīta uz 1. lasījumu. "Mēs nevaram atbalstīt. Taču tehniski likumprojekts ir uzlabojies, salīdzinot ar sākotnējo versiju," atzina Brazovskis.
Jautāts, vai bankas tiesāsies ar valsti par jaunajām prasībām, asociācijas valdes loceklis atzina, ka patlaban runāt par to ir pāragri – vispirms jāsagaida, kad likumprojekts tiks pieņemts galīgajā lasījumā un pēc tam bankas vērtēs, vai vērsties pret valsti.
"Ja bankas uzskatīs, ka ir pamats apstrīdēt [jauno regulējumu], tad šāda iespēja tiks vērtēta," sacīja nozares asociācijas valdes loceklis.
Viņš norādīja, ka bankas "tā vai citādi" sniedz un sniegs atbalstu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem. "Mēs joprojām uzskatām, ka risinājums nav labākais un optimālākais, ko arī uzsveram sarunās," teica Brazovskis.
Pēc viņa sacītā, labāk būtu jautājumu ar pieaugošajām kredītprocentu likmēm risināt esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma ietvaros – ieviest līdzīgu risinājumu, kāds ir Igaunijā, maksājot lielāku uzņēmumu ienākuma nodokli.
"[Nodoklī iekasētās] summas tad varētu izmantot kredītņēmēju atbalstam," sacīja Finanšu nozares asociācijas pārstāvis.
Viņš arī atzina, ka bankas uztrauc tas, ka iecerētais pagaidu risinājums kredītņēmēju atbalstam var kļūt par pastāvīgu risinājumu, kā tas noticis ar finanšu stabilitātes nodevu. Tā tika ieviesta kā pagaidu risinājums, bet bankas šo nodevu maksā joprojām.
KONTEKSTS:
Diskusijas, kā iekasēt vairāk naudas no banku iespaidīgās peļņas, Saeimā norisinājās visu rudeni. Un šonedēļ uz atbildīgās komisijas galda deputātu priekšā nonāca vēl viens jauns variants. Tas paredz, ka bankām nākamgad būtu jāpārskaita noteikta naudas summa nodevas veidā Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Un tālāk VID šo naudu sadalītu kā palīdzību kredītņēmējiem.
Hipotekārie kredīti Latvijā izsniegti aptuveni 124 tūkstošiem aizņēmēju – ap 14% no kopējā iedzīvotāju skaita, apkopojusi Finanšu nozares asociācija. Ap 72% kredītņēmēju aizdevuma maksājums mēnesī nav audzis vairāk par 100 eiro. Pēc banku datiem, tikai 0,5% klientu nespēj tikt galā ar savām kredītsaistībām.
