Daugavpilī ar jauno šķeldas katlumāju cer mazināt siltuma tarifus

Daugavpilī, pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" siltumcentrāles Nr.2 teritorijā, jaunbūvējamās šķeldas katlumājas ēkas pamatos otrdien, 3. oktobrī, pēcpusdienā svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Plānots, ka tā sāks darbu jau nākamgad, un pateicoties tai, varētu samazināt arī siltuma tarifu.

Jaunās šķeldas katlumājas būvniecības projekta izmaksas pārsniedz 20 miljonus eiro, no kuriem 4 miljonus līdzfinansē no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Būvdarbi ir jāpabeidz līdz 2023. gada beigām, bet jaunā gada sākumā ir ieplānoti ieregulēšanas un palaišanas darbi  tā, lai jaunajā katlumājā saražotā siltumenerģija tiktu izmantota daugavpiliešu mājokļu apsildei jau 2023./2024. apkures sezonā.

Pašvaldības uzņēmuma "Daugavpils siltumtīkli" valdes loceklis Aleksandrs Karpenko LSM.lv atzina, ka jaunās šķeldas katlumājas būvniecība uzņēmumam ir ļoti svarīga. Pirmkārt, tā dos lielākas iespējas variēt ar kurināmo.

"Daugavpils ir liela pilsēta, liels ir arī tās siltumenerģijas patēriņš. Tāpēc iespēja mainīt siltumenerģijas ražošanā izmantojamā kurināma veidu atkarībā no tā cenas ir ļoti svarīga, jo paver plašākas manevrēšanas iespējas," teica Karpenko.

Šī Daugavpilī būs jau otra jaudīga šķeldas katlumāja, kas uzbūvēta pēdējos gados.

Tajā izmantos nedaudz atšķirīgu tehnoloģiju, cita ražotāja iekārtas. Līdz ar to būs iespēja salīdzināt abu ražotāju iekārtas un tehnoloģijas un izdarīt secinājumus.

"Patērētājus ne īpaši interesē, kādu kurināmo izmantojot tiek ražota siltumenerģija, galvenais, lai tā būtu pēc iespējas lētāka. Vēl vienas jaudīgas šķeldas katlumājas izbūve ļaus uzņēmumam vairāk variēt ar kurināmo, ietekmēt pakalpojuma cenu samazinājuma virzienā," uzsvēra uzņēmuma valdes loceklis.

"Daugavpilī tiek darīts viss iespējamais, lai maksimāli samazinātu pakalpojuma cenu. Taču jūtami samazināt siltumapgādes tarifu varēs ne agrāk kā tad, kad tiks uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jaunā katlumāja. Pagaidām šķeldas īpatsvars kurināmā bilancē Daugavpili nav vairāk kā puse. Situācija mainīsies, kad tiks nodota ekspluatācijā jaunā katlumāja. Tad, līdz ar lētāka kurināmā īpatsvara pieaugumu, varēs samazināties arī apkures tarifs," skaidroja Karpenko.

Katlumājas izbūvei uzņēmums ir paņēmis kredītu uz 25 gadiem. Tā atmaksai nepieciešamie līdzekļi pēc katlumājas nodošanas ekspluatācijā tiks iekļauti tarifā kā amortizācijas izmaksas.

Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, šī komponente neradīšot būtisku ietekmi uz gala tarifu, jo kredīta atmaksas termiņš ir salīdzinoši garš.

Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš atzina, ka Daugavpilī vēsturiski bija izveidojies situācija, ka tās siltumapgādes saimniecībā liela loma bijusi privātajiem siltumenerģijas piegādātājiem, bet "tad vienā brīdī, kad dabasgāzes cena bija uzlēkusi mākoņos, privātie atteicās turpināt darbu un piegādāt pilsētai siltumenerģiju".

"Šodien viss, ko pašvaldība dara, ir vērsts uz to, lai Daugavpils siltumapgādes uzņēmums varētu atteikties no privāto piegādātāju esamības Daugavpilī," uzsvēra Elksniņš.

Viņš norādīja, ka jaunās katlumājas izbūve ļaus pilsētai stiprināt enerģētisko drošību, izbūvējot jaunas sltumražotnes – katlumājas – varēs diferencēt pieeju siltumenerģijas ražošanā, izvēloties to energoresursu, kurš attiecīgajā brīdī ir lētāks.

"Šobrīd Daugavpils, kur iepriekšējā apkuras sezonā draudēja apkures tarifs 350 eiro par megavatstundu, ir izdarījusi lielu mājasdarbu, samazinot siltumenerģijas tarifu no 350 eiro līdz 81,13 eiro par megavatstundu. Par pēdējiem tarifa samazināšanas plāniem Daugavpils siltumapgādes uzņēmums paziņoja aizvadītās nedēļas nogalē," teica Elksniņš.

Raksturojot jaunas katlumājas būvniecību un izaicinājumus, SIA "Monum" valdes loceklis Jānis Sproģis atzina, ka šķeldas katlumājas jauda ir 20 megavati (MW) plus vēl četri MW, ko dod ekonomaizera (priekšsildītāja) darbība. Līdz ar to katlumājas kopējā uzstādītā jauda būs 24 MW.

"Atšķirībā no citu katlumāju būvniecības, šajā objektā situācija atšķiras ar tā lokāciju – katlumāju faktiski ir nācies iebūvēt kalnā. Šķeldas padeve ir no augšas. Pēc ielādes bunkurā šķelda tālāk iet uz padeves iekārtām un kurtuvēm. Līdz ar to šī netipiskā projekta realizēšanai vajadzējis vairāk betona, kā arī bijis nepieciešams lielāks sagatavošanas darbu apjoms, ieskaitot kalna nogāzes nostiprināšanu un esošo komunikāciju pārcelšanu," skaidroja Sproģis. 

Sākot projektēšanu, būvniekiem bijis gana daudz izaicinājumu un nācies krietni vien palauzīt galvu, piemeklējot atbilstošākos inženiertehniskos risinājumus. "Katrā projektā lielākais izaicinājums būvniekiem ir tas nezināmais, kas viņus sagaida, uzsākot darbus no nulles līmeņa un būvējot uz augšu. Šķiet, ka šajā objektā lielākajiem izaicinājumiem mēs varētu būt tikuši pāri. Tagad ir atlicis objektu pabeigt," teica SIA "Monum" valdes loceklis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti