Korčagins atgādināja, ka Valsts kontrole revīzijā par to, kādā veidā Rēzeknē noticis budžeta vadības process, konstatēja virkni pārkāpumu. Valsts kontrole atklāja, ka pilsētai ir 13,7 miljonu eiro lielas pārskatos neuzrādītas finanšu saistības, turklāt pilsētas budžetā izpalikuši resursi 3 mēnešiem 8,68 miljonu apmērā.
Zināms arī, ka pašvaldībai tika apturēts finansējums vairākiem Eiropas Savienības fondu projektiem. "Gadījumos, kad tiešām apturētais finansējums kļūs nevis tikai par apturēto, bet par atņemto finansējumu, tad ir skaidrs, ka pašvaldībai būs diezgan būtiskas finansiālas grūtības," piebilda Korčagins.
Finanšu ministrija vienojusies ar pašvaldību, ka tā līdz 22. janvārim sagatavos pilsētas budžetu pirmajam lasījumam. Tad Finanšu ministrija vērsīsies valdībā ar īpašu aizdevuma izveidi, ar kuru nodrošinātu pašvaldības darbību.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iepriekš norādīja – pašvaldība bez ārkārtas aizdevuma neiztiks. Nu Korčagins atzīmēja, ka iespējamais ārkārtas finansējums varētu būt vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā.
Tāpat Valsts kontroles rīcībā aizvien nav informācijas, vai Rēzekne ir atradusi zvērinātu revidentu, kas ir nepieciešams, lai pašvaldība pildītu likumu. Proti, zvērināts revidents vajadzīgs, lai akceptētu 2023. gada pārskata revīziju, kurai bez revidenta nebūs atzinuma, ka tai var ticēt.
"Pašvaldības gada pārskats ir jārevidē un ir jārevidē ar steigu. Ja to nedarīs, tad atkal ir zināmas šaubas par šī gada revidenta darbu. (..) Mums ir pilnīgi noteikti uz to [revidenta piesaisti] jācer. Arī finanšu ministrs ir vērsis uz to pašvaldības uzmanību. Cik es saprotu, tad pašvaldība ir apņēmības pilna steidzamības kārtā šo jautājumu risināt," sacīja valsts kontrolieris.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb SPA centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību.
