"Zemnieku saeimā" informēja, ka sapulces mērķis ir saprast, kā ZM ar lauksaimniekiem strādās nākotnē un kas ir tās birokrātiskās robežas, ko lauksaimnieki var atļauties uz sevi paņemt un kuras vairs negrasās pildīt. Tāpat jāsakārto lēmumu pieņemšanas struktūra, lai katru ceturksni nav jāsasauc sapulces, lai ZM kaut ko paveiktu, norādīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Lazdiņš informēja, ka lauksaimniekus interesē seši problēmjautājumi – attīstības finanšu institūcijas "Altum" apgrozāmo līdzekļu programmas ieviešana, tiešmaksājumu apmēri un izmaksas termiņi, birokrātijas samazināšana, dzīvnieku un sējumu apdrošināšana, kredītprocentu dzēšana un samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) augļiem un dārzeņiem.
Līdz ar jauno plānošanas periodu ir jaunas prasības tiešmaksājumu saņemšanā. Ir jāizpilda papildu ar klimatu un vides aizsardzību saistītas darbības, lai saņemtu arī ekoshēmu atbalstu un, ja zemnieki to neveic, tad, kā iezīmēja "Zemnieku saeimas" pārstāvji, ir risks par hektāru saņemt ap 85 eiro pretstatā 130 eiro, ko zemnieks varēja saņemt pērn. Un šī starpība rada lielas problēmas saimniecībām, ņemot vērā inflāciju, kredītprocentu pieaugumu, resursu dārdzību un šī gada postošo sezonu laika apstākļu dēļ. Tāpat zemniekiem joprojām nav zināms, kādas būs šo ekoshēmu atbalsta likmes.
Latvijas Radio aptaujātie zemnieki norādīja, ka būtiskākais šobrīd ir tiešmaksājumu kavēšanās un neziņa, kad un kādā apmērā tad galu galā šogad tos cilvēki varēs saņemt, un tas rada lielu spriedzi.
Kopumā "Zemnieku saeima" šajā sapulcē izvirzījusi sešas akūtās problēmas, tostarp atbalsta trūkums kredītprocentu dzēšanai un jaunā elektroniskā sistēma atbalsta pieteikumu aizpildīšanai, kas esot arī milzu jauna birokrātiska slodze.
Tāpat uzmanība tiek vērsta uz atbalstu apdrošināšanai, proti, aicina valsts atbalsta intensitāti palielināt. Vienlaikus lauksaimnieki joprojām iestājas par samazinātu 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem.
Kā vienu no būtiskākajiem atbalstiem zemnieki izcēluši aizdevumu programmu, kas paredzēta tieši apgrozāmajiem līdzekļiem, tātad ar mazākiem procentiem nekā komercbankās. Šī programma ilgstoši netiek ieviesta.
"Zemnieku saeimas" pārstāvis Mārtiņš Trons norādīja: "Pusgadu Zemkopības ministrija muļļājas ar apgrozāmo līdzekļu programmas ieviešanu "Altum". Mums ir resursu sistēma, kur noteikumos vajadzēja tikai dažas lietas izmainīt, vienoties Zemkopības ministrijai ar "Altum" vadību, teiksim, par procentu likmēm, dažiem nosacījumiem un iet tālāk. Mēs pusgadu muļļājāmies. Es saprotu – mainās valdība, mainās ministri, bet ministrijā ir citi vadošie darbinieki, nu, tās nav pat politiskas lietas. Kārtējais solījums ir tas, ka noteikumu projekts par apgrozāmo līdzekļu programmas Ministru kabinetā būs nākamnedēļ – 7. novembrī. Stāsies spēkā aiznākamajā nedēļa – novembra vidū, kad principā lielai daļai lauksaimnieku maksāšanas termiņi ir bijuši jau oktobrī, novembrī. Un valsts viņiem nāk palīgā tikai kaut kad novembrī."
"Zemnieku saeimas" pārstāvis vēl pievērsa uzmanību tam, ka lauksaimniekiem joprojām nav izmaksāts atbalsts no Eiropas Savienības 6,5 miljonu eiro apmērā par pavasara salnu postījumiem augļu un ogu platībās. Tāpat 3 miljoni arvien nav izmaksāti lopkopības saimniecībām, kas bijis paredzēts par piena cenu kritumu. Eiropas Savienība šo naudu ir atvēlējusi, bet šis jautājums joprojām nav nonācis līdz skatīšanai valdībā, tā pauda organizācija.
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka ir pazudusi komunikācija starp ministriju un pašiem lauksaimniekiem
Lazdiņš skaidroja, ka ZM ieskatā lauksaimniecības problēmas interesē tikai dažiem cilvēkiem. "Tās sāpes vai tās problēmas nav daži cilvēki, organizāciju vadītāji, bet tā ir visas lauksaimniecības nozares sāpe," atzīmēja Lazdiņš.
Vienlaikus viņš piebilda, ka tikai tad, kad ZM sajuta lauksaimnieku neapmierinātību, ļoti ātrā tempā tika pieņemti lēmumi atsevišķos normatīvos aktos. "Redzam, ka ministrija, ja vēlas, tad izdarīt var," uzsvēra Lazdiņš.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka lauksaimnieku problēmas samilzušas vairāku gadu garumā. Saistībā ar minēto apgrozāmo līdzekļu programmu otrdien valdībā plānots pieņemt Ministru kabineta noteikumus un atbalsts tuvākajā laikā būšot pieejams zemniekiem. Tāpat valdībā nākamajā nedēļā plānots izskatīt jautājumu par jau vasarā piešķirto atbalstu pavasara salnu postītajām augļu un ogu platībām un piena nozarei saistībā ar cenu svārstībām. Savukārt neskaidrības ar tiešmaksājumu atbalsta likmēm ministrija sola atrisināt tuvākajā laikā.
Pēc sapulces "Zemnieku saeimas" vadītājs norādīja, ka zemnieku atbalsta trūkumam rasti risinājumi.
