Starptautiskos pasažieru reisus no Rīgas uz Krieviju un Baltkrieviju nodrošina pieci uzņēmumi. Reisi ir pieprasīti, gadu mijā pat organizēti papildu reisi.
Uzņēmuma "Norma A" valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs pastāstīja, ka uz Maskavu un Sanktpēterburgu kursē viens reiss dienā, un šobrīd pasažieru plūsma samazinās:
"70% pasažieru ir ukraiņi, kas brauc autobusos gan uz vienu, gan uz otru pusi.
Mēs esam ļoti daudz pārvadājuši bēgļus, mums ir līgums ar ANO Bēgļu komiteju, biļetes apmaksā un cilvēki brauc. Mums jau tas līgums ir divus gadus.
Aizliegts jau ir kaut kādiem konkrētiem pasažieriem braukt, bet tie cilvēki, kuri var braukt, kuriem ir atļaujas – gan Latvijas pilsoņi, gan trešo valstu pilsoņi, korespondenti, bēgļi, mammas ar bērniem –, ļoti daudz brauc. Tas klāsts ir no 9 gadiem līdz 90 gadiem. Uz Maskavu bija arī trīs autobusi dienā, tagad brauc tikai viens, tātad pasažieru paliek mazāk. Ja pasažieru plūsma kritīsies tik daudz, ka nevajadzēs cilvēkiem braukt, tad mēs noteikti arī nebrauksim. Par to reputāciju man ir grūti pateikt, kāpēc tas jautājums tādā ziņā ir pacēlies. Tāpēc, ka mēs jau nesadarbojamies, mēs jau aizvedam pasažierus, kuriem ir atļauja to darīt. Robežsargi zina, cikos mēs atbrauksim, kas atbrauks, kontrole notiek."
Pārvadātājus uzrauga Autotransporta direkcija, kas seko līdzi dokumentācijai un izvērtē, vai sadarbības partneri otrā valstī nav iekļauti sankciju sarakstos.
Uz robežas pasažierus pārbauda
Autotransporta direkcijas pārstāve Indra Gromule pastāstīja, ka pārvadātājiem jāpārbauda pasažieru dokumenti, bet uz robežas tos vēlreiz pārbauda Valsts robežsardzes darbinieki:
"Mēs arī konsultējāmies ar drošības dienestiem, izvērtējot riskus, un atzinums ir tāds, ka regulārais pārvadājums ir daudz labāk kontrolējams un pārbaudāms kā neregulārais pārvadājums. Izvērtējot šos maršrutus, ir izveidota konsultatīvā padome, kurā ietilpst gan robežsardzes pārstāvji, gan muitas pārstāvji, gan Satiksmes ministrijas pārstāvji, gan arīdzan pārvadātāju asociāciju pārstāvji. Tur mēs tad arī izdiskutējam šos jautājumus, situāciju uz robežas. Arī šī iemesla dēļ, piemēram, mums ar robežsardzi ir vienošanās, ka noteikti ir jāparedz maršruta laikā ilgāks laiks uz robežas, un, ja, teiksim,
agrāk robežas šķērsošana prasīja līdz 40 minūtēm, tad tagad šis laiks uz Krievijas robežas ir trīs stundas, uz Baltkrievijas robežas – divas stundas, kas ļauj arī robežsardzei veikt nepieciešamo kontroli."
Savukārt Ārlietu ministrija jau vairākkārt brīdinājusi Latvijas uzņēmējus par sankciju, drošības un reputācijas riskiem, sadarbojoties ar agresorvalstīm, aicinot arī Latvijas iedzīvotājus neceļot uz Krieviju, atgādināja Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte:
"Jānorāda, ka Krievijas pilsoņu ieceļošana Latvijā arī ir strikti noteikta – spēkā ir Ministru kabineta rīkojums, kas nosaka, ka Latvijā, šķērsojot tās ārējo robežu, var ieceļot tikai noteiktu kategoriju Krievijas pilsoņi, piemēram, Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi.
Būtiski atcerēties, ka, ja cilvēks vēlas ieceļot ar tūrisma vai kultūras mērķi, tad Latvijā ieceļot ar šādu mērķi nevarēs.
Tāpat jānorāda, ka padziļinātas Krievijas pilsoņu pārbaudes uz Latvijas un citu Baltijas valstu ārējām robežām ar Krieviju notiek jau kopš kara sākuma. Tas arī ir jāņem vērā."
Šobrīd pasažieru pārvadājumi uz Krieviju un Baltkrieviju nav aizliegti, bet, kā uzsvēra Autotransporta direkcijas pārstāve, mainoties ģeopolitiskai situācijai, situācija var mainīties arī starptautiskajos pasažieru pārvadājumos, un pārvadātājiem tas jāņem vērā.
