Vidējā mēnešalga «uz papīra» Latvijā gada laikā pieaugusi par 11,8% – līdz 1549 eiro

ĪSUMĀ:

• Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, vidējā bruto alga pieauga par 1,5%.
• Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas 3. ceturksnī – 1126 eiro.
• Sabiedriskajā sektorā vērojams straujāks gada pieaugums darba samaksā.
• Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas.
• Straujāks pieaugums Vidzemē, pēc tam seko Latgale un Kurzeme.
• Bruto darba samaksa nostrādātā stundā 3. ceturksnī – 10,45 eiro.
• No Baltijas valstīm vidējais atalgojums visstraujāk audzis Lietuvā.

Salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, šī gada attiecīgajā ceturksnī samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,45 eiro jeb par 14,9%. 

2023. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 2. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa nedaudz samazinājās – par 0,3%. 

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1126 eiro

Vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 1126 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,7%. 

Sabiedriskajā sektorā straujāks gada pieaugums 

Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 13,7% un 11,1%. 

2023. gada 3. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1564 eiro, savukārt privātajā – par 18 eiro zemāka jeb 1546 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1517 eiro jeb par 13,1%.

Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 1%, no tā vispārējās valdības sektorā par 1,7%, bet privātajā sektorā pieaugums bija nedaudz straujāks – 1,8%.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem

*Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. 

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2023. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni valstī kopumā pieauga par 12,1% jeb 377,3 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, – par 2 tūkstošiem jeb 0,3%. 

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga enerģētikas nozarē – par 17,7%, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 16,7% (lielākais pieaugums mežsaimniecībā un mežistrādē), valsts pārvaldē – par 15,7%, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 15,5% (lielākais pieaugums gaisa transporta nozarē), nekustamo īpašumu nozarē – par 14,1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 13,6%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 13,5%, kā arī izglītības nozarē – par 13,3%. Nekustamo īpašumu nozarē straujo pieaugumu ietekmēja ne tikai atalgojumam paredzēto līdzekļu palielinājums, bet arī pilnas slodzes darbinieku skaita kritums. 

Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas  

2023. gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbību (2627 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2512 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2026 eiro), enerģētikas (1965 eiro), valsts pārvaldes (1855 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1753 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1680 eiro) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (1562 eiro). 

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1009 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Straujāks pieaugums Vidzemē

2023. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada 3. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē (13,4%), kā arī Latgalē (12,6%) un Kurzemē (12,2%). 

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1715 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1102 eiro), kas ir par 36% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un  reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos. Lielākais samazinājums bija vērojams Vidzemē (1,4 procentpunkti).

Darba samaksa nostrādātā stundā – 10,45 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023. gada 3. ceturksnī bija 10,45 eiro, un gada laikā tā pieauga par 14,9% (2022. gada 3. ceturksnī – 9,09 eiro). 

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,42 līdz 13,07 eiro jeb par 14,5%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 12,1% un nostrādāto stundu samazinājums par 2,1% gada laikā, Jāatzīmē, ka šī gada 3. ceturksnī bija par divām darba dienām mazāk nekā 2022. gada 3. ceturksnī. 

No Baltijas valstīm vidējais atalgojums visstraujāk audzis Lietuvā

2023. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga Lietuvā – par 12,2%, Latvijā – par 11,8%, bet Igaunijā gada pieaugums bija viszemākais – 10,4%.