Par to domā arī citu Eiropas valstu pensiju plānu pārvaldītāji, Piemēram, Igaunijā 2. līmeņa pensijas uzkrājumu iedzīvotāji var izņemt pa daļām un paturēt kapitāla tirgū ilgāk, lai ilgākā termiņā nopelnītu vairāk. Savukārt Latvijas iedzīvotāju interese par pensiju uzkrājumiem joprojām ir neliela.
Situāciju vērtē kā ārkārtēju
"Luminor" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš stāstīja, ka 2. līmeņa pensiju kapitāls tiek ieguldīts globālajos finanšu tirgos, kas ir svārstīgi, tomēr pērno gadu viņš vērtēja kā ārkārtēju.
"Atšķirības starp dažādām stratēģijām principā pagājušajā gadā bija ļoti minimālas. Gan tā saucamie konservatīvie plāni, gan agresīvāki plāni piedzīvoja līdzvērtīgu kritumu.
Šogad aktīvākie plāni, kuros ir vairāk akciju, ir pieauguši par kādiem 10–12%. Konservatīvajos plānos, kuros dominēja parādzīmes, pieaugums ir mazāks – 2, 3, varbūt 4%.
Ja Eiropas Centrālā banka, piemēram, sāks samazināt savas likmes, tad noteikti šie konservatīvie plāni atgūsies straujāk," skaidroja Krūmiņš.
Interese par pensijām neesot liela
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, pērn vidējā vecuma pensija Latvijā bija 530 eiro bruto, šādu pensiju saņem gandrīz 43% pensionāru. 6000 iedzīvotāju pensija pārsniedz 1500 eiro mēnesī, tomēr kopumā sabiedrības interese par pensijām nav liela.
"Indexo" finanšu vadītājs Artūrs Roze vērtēja, ka iedzīvotāji uzkrāj mazāk, jo izvēlas neatbilstošus pensiju plānus.
"Ja mēs runājam par to, kas vispār notiek ar finanšu tirgiem, tad satraukties tik un tā nevajadzētu, jo ir vēlams nepieņemt ilgtermiņa lēmumus īstermiņa svārstību dēļ.
Jo finanšu tirgus vienmēr svārstījies, tā būs arī nākotnē. 15, 20, 30 gadu griezumā pasaules akciju tirgi un arī obligāciju tirgi ir uzrādījušas pozitīvus rezultātus, kas parasti pat ir 7–8% gadā," skaidroja Roze. "Ja jūs esat 30 gadus vecs, visticamāk, ka šobrīd otrajā pensiju līmenī ir nu trīs, četri, varbūt pieci tūkstoši eiro uzkrāti, taču līdz pat pensionēšanās vecumam, visticamāk, vēl otrajā pensiju līmenī uzkrāsiet apmēram 50–70 tūkstošus."
Lielākajai daļai – neatbilstoši pensiju plāni
"Luminor" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš norādīja, ka nākamā gada 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā. Līdz ar to ar banku klienti varēs redzēt savu pensijas 2. līmeņa uzkrājumu internetbankā un līdzekļu pārvaldniekiem būs iespēja informēt par atbilstošākām izvēles iespējām.
Šobrīd 2/3 Latvijas iedzīvotāju izvēlējušies neatbilstošus pensiju plānus.
"Aprēķini rāda – ja jauns cilvēks ienāk pensiju sistēmā, viņam ir aptuveni 40 gadu vai pat vairāk līdz pensijas vecumam, un,
ja šajā laikā lielākā daļa laika tiek pavadīta nepareizā pensiju plānā, tad gala rezultātā uzkrātā kapitāla atšķirība var būt pat divas līdz trīs reizes.
Šis ir viens no tādiem jautājumiem, kas katram būtu jāizlemj pašam šobrīd, jāpārbauda, vai atrodas pareizajā pēc vecuma pensiju plānā," aicināja Krūmiņš.
Pensionējoties jāļauj pakāpeniski izņemt uzkrātais kapitāls
Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska atgādināja, ka jau kovida pandēmijas laikā ienesīguma svārstību dēļ Saeima ļāva uz pusotru gadu neslēgt 2. pensijas līmeņa kontus tiem, kas pensionējās. Ņemot vērā finanšu tirgus svārstības, pēc viņas domām,
arī Latvijā, tāpat kā Igaunijā, jāļauj iedzīvotājiem 2. līmeņa pensijas kapitālu izņemt pa daļām.
"Būtiskākais ir nelikt cilvēkam pensionējoties obligāti tajā brīdī arī piefiksēt to kapitālu. Tādēļ, ka pastāv pietiekami liela varbūtība, ka tieši tajā brīdī būs kāda krīze, kuru noteikti var pārlaist, pārdzīvot un dabūt to kapitāla apjomu atpakaļ iepriekšējā līmenī, un nav tur risinājums, piemēram, arī bija priekšlikums – piecus gadus ātrāk. Tad mēs vienkārši pārbīdām to laika posmu piecus gadus ātrāk, bet problēma jau paliek tā pati. Mēs nevaram prognozēt, kad tirgus būs uz augšu un kad tirgus būs uz leju," skaidroja Lomanovska.
Savu pensijas uzkrājumu ikviens var apskatīt portālā "latvija.lv", bet ar sava pensiju plāna ienesīgumu pēdējo sešu mēnešu vai ilgākā laika periodā var iepazīties interneta vietnē "manapensija.lv".
