ĪSUMĀ:
- Sešos mēnešos Latvijas bankas nopelnījušas teju 336 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā pērn kopā.
- Valsts prezidents sagaida rīcību attiecībā uz kreditēšanas nosacījumiem banku klientiem.
- Finanšu ministrs apliecināja – ilgstošās sarunas ar bankām nav devušas rezultātu, tāpēc rīcība būs.
- Vienošanos varētu panākt trešdien Finanšu ministrijas paspārnē esošajā nodokļu darba grupā.
- Uz galda kā viens no diviem variantiem ir arī Lietuvas ieviestais virspeļņas jeb solidaritātes nodoklis.
- Bankas brīdina: peļņas samazināšana atturēs bankas no aktīvākas kreditēšanas.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā cīņa ar inflāciju – ilgstoša procentlikmju paaugstināšana – redzama ne tikai augošajos ikmēneša maksājumos bankai par dzīvokli vai auto, bet arī jaunākajos Latvijas bankas aprēķinos par komercbanku peļņu gada pirmajā pusē. Sešu mēnešu laikā nopelnīti teju 336 miljoni eiro. Un tas ir ne tikai divarpus reižu vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos, bet vairāk nekā visā 2022. gadā kopā.
Latvijas Bankas publicētie aprēķini tika pamanīti arī Rīgas pilī, kur Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uz tikšanos aicināja finanšu ministru Arvilu Ašeradenu ("Jaunā Vienotība").
Rinkēvičs sarunā paudis, ka sagaida rīcību attiecībā uz kreditēšanas nosacījumiem gan nākamajiem, gan jau esošajiem banku klientiem. Un finanšu ministrs apliecināja – ilgstošās sarunas ar bankām nav devušas rezultātu, tāpēc rīcība būs.
"Ar [Latvijas] Bankas prezidentu mēs esam apgājuši vairākus apļus, esam mēģinājuši pierunāt gan tā, gan šitā. Skaidrs, ka būs reakcijas. Kādas? Es nevaru pateikt, bet valstij ir arī savas fiskālās vajadzības.
"Mēs redzam pie pieaugošas peļņas krītošo nodokļu masu, ko maksā bankas – es domāju, ka ir pienācis laiks valdībai rīkoties," sacīja finanšu ministrs.
Vienošanos varētu panākt jau trešdien, 2. augustā, nodokļu darba grupā, kur uz galda kā viens no diviem variantiem ir arī Lietuvas ieviestais virspeļņas jeb solidaritātes nodoklis. Latvijas Banka gan kā konkurētspējīgāku izcēlusi Igaunijas pieeju, kas nozīmētu izmaiņas kopējā uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumā.
"To var darīt gan plašākām nozarēm, gan tikai finanšu sektoram. Tā nu būs politiķu izšķiršanās. (..) Tas būtu lielāks nodoklis, jā, bet tai pašā laikā tas būtu stimuls dividenžu izmaksai," skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Tiesa, lai arī abi minētie risinājumi ļautu pārdalīt daļu banku peļņas, tie nekā neietekmētu augošos kredītņēmēju ikmēneša maksājumus.
"Valsts nevar iejaukties viņu un klientu attiecībās," piebilda finanšu ministrs.
Ne tik piesardzīgs kā Ašeradens ir viņa partijas biedrs un Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs. Viņaprāt, bankām mainīgo "Euribor" likmi nevajadzētu piemērot vispār, ja aizdodamie līdzekļi jau bijuši pieejami, nevis tos nācies jau pie paceltām likmēm dārgi aizņemties no ECB.
"Tad bankām ir jāsauc šīs procentu likmes savos vārdos. Papildu procentu likme attieksmei pret Latvijas valsti. Vai papildu procentu likme attieksmei pret Latvijas uzņēmējiem. Tā būtu patiesība un taisnība. Mēs aicināsim izpildvaru un uzraugošās institūcijas meklēt risinājumu un veidot formulu, kā var bankām šo virspeļņu paņemt daļēji un novirzīt vismaz to cilvēku atbalstam, kam ir hipotekārie kredīti," skaidroja Reirs.
Bankas uzskata – peļņas rādītāji jāskatās ilgtermiņā, nevis viena gada griezumā.
"Ja tu nekompensē zaudējumus, tev nav tiesību atņemt peļņu, kad tā rodas. Mēs ilgstoši dzīvojām negatīvās likmēs un faktiski absorbējām šos zaudējumus, mēs nelikām piemaksāt klientiem par naudas turēšanu bankā, lai arī mums bija šīs negatīvās likmes un mēs par to maksājām. Arī Lietuvas kolēģi ir pauduši, ka viņi ir vērsušies Satversmes tiesā, apstrīdot šo lēmumu," norādīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Asociācija arī brīdināja, ka banku peļņas samazināšana atturēs tās no aktīvākas kreditēšanas, kas būtu pretējais tam, ko vēlas politiķi.
