Pūtss kļuva par partijas vadītāju pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja ilggadējā līdere Arlēna Fostere. Viņai neuzticību bija izteikuši pašas partijas biedri, kas kritizēja pirmo ministri par vājo sniegumu, aizstāvot Ziemeļīrijas tiesības pēc breksita.
Strīda būtība ir par plašāku īru valodas lietošanu Ziemeļīrijā. Unionisti ir mainījuši savu viedokli un paziņojuši, ka viņi ir pret šo soli, lai gan iepriekš valdības veidošanas procesā tika panākta vienošanās par jaunā īru valodas likuma apstiprināšanu.
Tā kā Pūtss neieklausījās savu partijas biedru uzskatos, ka ar Ziemeļīrijas premjera nominēšanu vajadzētu nogaidīt, partija piespieda viņu atkāpties. Izskan bažas, ka šīs politiskās cīņas varētu padziļināt domstarpības starp abām lielākajām Ziemeļīrijas kopienām.
Unionistu partijas deputāts Samijs Vilsons norāda: “Jebkuram vadītājam, kuru neatbalsta viņa partijas biedri, kuram neuzticas parlamenta deputāti, ir ļoti grūti palikt savā amatā. Nav iespējams vadīt cilvēkus, kuri jums neseko. Ja kādam nav sekotāju, tad viņš nevar būt līderis.”
