Apstiprināts ES un Ukrainas asociācijas līgums
“Simbolisks un vēsturisks” - tā vakar notikušā Ukrainas un Eiropas Savienības samita noslēgumā to raksturoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Eiropas Savienībā šonedēļ oficiāli un galīgi noslēdza asociācijas līguma ar Ukrainu ratifikāciju. Tas stāsies spēkā septembrī un padziļinās abu pušu politiskās un ekonomiskās saites. Bet jau aptuveni pirms mēneša ar Ukrainu spēkā stājās spēkā bezvīzu režīms – tas iznīcina “papīra barjeru” starp cilvēkiem, teica Porošenko:
“Ir sasniegti ukraiņu vairāku gadu centieni eirointegrācijas ceļā. Tas ir vēsturisks mirklis. Tas neatgriezenisku padara procesu, mūsu tautai un valstij atgriežoties Eiropas ģimenē. Mēs esam gatavi turpināt tālāku Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā.”
Stāvot pa vidu Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētājiem Donaldam Tuskam un Žanam Klodam Junkeram, Porošenko paziņoja, ka Kijevai ir ambīcijas kļūt Muitas savienības daļai un pievienoties Šengenas zonai, bet piebilda – tad, kad Ukraina tam būs gatava.
Junkers: korupcija apdraud reformas
Tomēr, kaut bijis progress, Brisele no Ukrainas sagaida vairāk rīcības un apņēmības.
Komentējot vienu no sāpīgākajiem punktiem, Eiropas Komisijas prezidents Junkers tieši paziņoja -
cīņā pret korupciju “situācija vēl nav apmierinoša”, un tas apdraud valsts reformu centienus.
Ne tik tieši, bet līdzīgu mājienu deva arī Eiropadomes priekšsēdētājs Tusks, kurš aicināja ukraiņus un arī eiropiešus būt vienotiem:
“Asociācijas līguma galvenais teikums joprojām ir, citēju, ka “Eiropas Savienība atzīst Ukrainas eiropeiskos centienus un atzinīgi novērtē Ukrainas proeiropeisko izvēli.” Kopā esam sasnieguši daudz, bet joprojām esam tikai pusceļā. Esmu pārliecināts, ja turpināsiet būt tikpat apņēmīgi, drosmīgi un konsekventi, kā bijāt Maidanā, cīņā par Ukrainas integritāti; ja varat izturēt reformu nastu un nepadoties, tad jūs sasniegsit savus sapņus un mērķus. Es skaidri redzu, ka jūs nesakaus ārējs ienaidnieks. Jūs esat pārāk spēcīgi. Jūs var sakaut tikai jūs paši.”
Dombrovskis: asociācijas līguma dotās iespējas jāizmanto
Runājot par situāciju Ukrainā, mēdz teikt, ka tur reformu ziņā trīs gados paveikts vairāk nekā iepriekšējos 25. Darbs pēdējos gados bijis “ļoti nopietns un apjomīgs”, taču darāmā vēl ir ļoti daudz, Kijevā teica Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Ekonomiskā izaugsme tikai tagad sāk atjaunoties, ir problēmas ar uzņēmējdarbības vidi, tostarp korupciju.
Komentējot turpmākās sadarbības virzienus, Dombrovskis pauž, ka asociācijas līgums sniedz daudzas iespējas, un jautājums ir, kā tās tiek izmantotas:
“Tā ir gan ekonomiska sadarbība, gan sadarbība asociācijas līguma ietvaros, kur ir daudz iespēju, kuras ir jāizmanto. Un protams, atbalsts Ukrainai drošības jomā.
Arī pavisma nesen ES pagarināja sankcijas pret Krieviju, un Ukrainai ir svarīgi, lai šis ES atbalsts drošības jomā tiktu turpināts.”
Ukrainas ceļš - tuvināšanās ES un NATO
Ukrainas valdība arvien skaidrāk apzinās, ka pievienošanās Eiropas Savienībai - un arī NATO - var būt visai attāls mērķis, un attiecīgi ir mainījusi savu retoriku – šāds savukārt ir politoloģes Eļenas Djačenko vērtējums:
“Ukrainas valdība, kas solīja dalību Eiropas Savienībā, to tā klusiņām nomainījusi uz solījumu par pilnīgu bezvīzu režīmu. Ukraina ir diezgan liela valsts – izmērā pēc teritorijas apmēram kā Francija -, tādēļ Eiropas Savienībai tas arī nozīmē riskus. Kas attiecas uz NATO – 2008.gadā Ukrainai tika skaidri pateikts, ka tuvākajā laikā perspektīvas pievienoties aliansei nav. Šo tēmu Ukrainas politiķi paceļ tikai tādēļ, lai par to parunātu, jo visi saprot, ka
runa pat nav par to, vai Ukraina sasniegs NATO standartus, bet par ģeopolitiskā balansa saglabāšanu.”
Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns atzīst, ka Kijevas ceļš Eiropas Savienības virzienā būs “ērkšķains”. Asociācijas līgums un bezvīzu režīms ir panākums, par ko pirms gadiem desmit vispār nevarēja domāt, taču tagad abām pusēm būs jāiet tālāk uz priekšu reālistiski un soli pa solim, uzsver Poikāns:
“Ir svarīgi samērot ES gatavību sniegt kādus tālākos soļus Ukrainai. Mums ir jābūt reālistiskiem, ka ES sastāv no 28 dažādām dalībvalstīm, kur attieksme pret Ukrainu ir ļoti dažāda. Savukārt, raugoties no Ukrainas puses, nenoliedzami, ir šī vēlme sagaidīt šo signālu. Bet varbūt tad risinājums ir tas, ko redzam gan Rīgas Austrumu partnerības, gan citos ES dokumentos, ka –
jā, mēs varbūt šobrīd nerunājam par Ukrainas Eiropas perspektīvu, bet mēs atzīstam, ka Ukrainai šīs vēlmes ir pievienoties ES. Ir jāmeklē kompromiss.”
Vakardienas samits savā ziņā iezīmēja viena posma noslēgumu Eiropas Savienības un Ukrainas attiecībās. Abām pusēm būs jāturpina sadarboties, izvirzīt jaunus mērķus, vienlaikus apzinoties, ka arī turpmākais ceļš nebūs vienkāršs.
