Karakalpakstānas galvaspilsētā Nukusā un vairākās citās pilsētās piektdien un sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, paužot neapmierinātību ar to, ka nupat publicētajā Uzbekistānas konstitūcijas grozījumu projektā atšķirībā no pašreizējās konstitūcijas vairs nav teikts, ka Karakalpakstāna ir suverēna un tās suverenitāti aizsargā Uzbekistāna, kā arī nav paredzēta iespēja Karakalpakstānai izstāties no Uzbekistānas referenduma ceļā.
Piektdien, izklīdinot protestus, drošības spēki aizturēja 516 cilvēkus, no kuriem lielākā daļa jau ir atbrīvota. Sociālajos tīklos publicēti attēli liecina, ka drošībnieki vardarbīgi vērsās pret demonstrantiem.
Piekāpjoties protestētājiem, sestdien Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs paziņoja, ka Uzbekistānas konstitūcijā netiks veikti grozījumi, kas mazinātu Karakalpakstānas autonomiju.
Uzbekistānas prezidents arī izsludināja Karakalpakstānā ārkārtējo stāvokli, kas būs spēkā vienu mēnesi.
Uzbekistānas parlaments pirmdien nobalsoja par to, ka valsts konstitūcijā saglabās pantus, kuros ir definētas Karakalpakstānas pašnoteikšanās tiesības.
Karakalpaki valodas un kultūras ziņā ir tuvu radniecīgi kazahiem. Karakalpaku autonomais apgabals tika izveidots padomju laikā 1924. gadā.
1925. gadā tas tika iekļauts Kazahstānā, bet no 1930. gada tas atradās Krievijas sastāvā. 1932. gadā autonomais apgabals tika pārveidots par Karakalpakstānas Autonomo Republiku, kas 1936. gadā tika iekļauta Uzbekistānas sastāvā.
Karakalpakstāna ir ekonomiski vismazāk attīstītais Uzbekistānas reģions un saņem valsts budžeta dotācijas. Turklāt Karakalpakstānā ir smaga ekoloģiskā situācija, ko izraisījusi Arāla jūras daļēja izžūšana.
Mirzijojevs pirmdien apspriedās ar Kazahstānas prezidentu Kasimu Žomartu Tokajevu, kura birojs pēcāk paziņoja, ka prezidents atzinīgi novērtējis Uzbekistānas pasākumus stabilitātes nodrošināšanai Karakalpakstānā.
Plašie protesti un piekāpšanās Karakalpakstānas iedzīvotāju prasībām ir smags trieciens prezidentam Mirzijojevam, kurš Uzbekistānā valda kopš 2016. gada.
