Dienas ziņas

Pieaug Dnipro bojāgājušo skaits

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Vācijas aizsardzības ministre atkāpjas no amata

Vācijas aizsardzības ministre Lambrehte atkāpusies no amata

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte, kas pēdējā laikā bija izpelnījusies asu mediju kritiku, pirmdien paziņoja par atkāpšanos no amata.

"Šodien es lūdzu kancleru [Olafu Šolcu] atbrīvot mani no federālā aizsardzības ministra amata," sacīts Lambrehtes publiskotajā paziņojumā, kurā arī teikts, ka "mēnešiem ilga mediju koncentrēšanās uz manu personu" neesot ļāvusi pieņemt "drošības politikas lēmumus Vācijas pilsoņu interesēs".

Kā iespējamās Lambrehtes pēcteces Vācijas aizsardzības ministres amatā tiek minētas Bundesvēra parlamentārā komisāre Eva Hēgla un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāre Zīmtje Mellere.

Viņas abas pārstāv sociāldemokrātus (SPD), jo Lambrehtes pēctecim arī jābūt sociāldemokrātam, lai neizjauktu varas līdzsvaru valdošajā koalīcijā, kurā līdz ar SPD pārstāvēti zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP). 

Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte
Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte

Pirmais par iespējamo ministres demisiju piektdien pavēstīja laikraksts "Bild", bet nedaudz vēlāk par to ziņoja arī "Süddeutsche Zeitung". Abas avīzes atsaucās uz vārdā neminētiem avotiem.

Lambrehte izpelnījusies asu kritiku par savu Vecgada uzrunu, kuras laikā uguņošanas fonā viņa izteicās par karu Ukrainā.

Lambrehte runāja par karu Ukrainā, kas viņai sniedzis "daudzus īpašus iespaidus, daudzas tikšanās ar interesantiem, lieliskiem cilvēkiem".

Opozīcijā esošie kristīgie demokrāti (CDU) norādījuši, ka ministres uzrunai trūcis empātijas pret Krievijas agresijas upuriem, un pieprasījuši viņas demisiju.

Tomēr kanclers Olafs Šolcs, kas arī pārstāv SPD, pēc Lambrehtes daudz kritizētās uzrunas paziņoja, ka joprojām viņai uzticas.

Kritiku ministre izpelnījās arī pagājušā gada maijā, kad parādījās ziņas, ka viņa ļāvusi savam 21 gadu vecajam dēlam izmantot Bundesvēra helikopteru lidojumam uz vāciešu iecienīto atpūtas vietu – Ziltes salu.

Kā ministre viņa izpelnījusies daudz kritikas arī saistībā ar diskusijām par kara tehnikas piegādēm Ukrainai, kā arī par neapmierinošo situāciju Bundesvērā.

Uz Vāciju tiek izdarīts arvien lielāks spiediens palielināt militāro atbalstu Ukrainai, kas ir bijis krietni mazāks salīdzinājumā ar citu Rietumu sabiedroto atbalstu.

Kad Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā, Lambrehte apņēmās piegādāt Ukrainai 5000 ķiveru kā militāru palīdzību. Toreiz Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis šo soli nosauca par joku.

Lambrehte paziņojumā par demisiju norāda, ka mēnešiem ilga koncentrēšanās uz viņas personu nav ļāvusi objektīvi ziņot un diskutēt par karavīriem, Vācijas bruņotajiem spēkiem un drošības politikas jautājumiem.

Lambrehte atkāpusies brīdī, kad Berlīnei jāpieņem lēmums, vai nosūtīt uz Ukrainu Vācijā ražotus "Leopard 2" tankus un vai ļaut to darīt citām Eiropas valstīm. Šā mēneša sākumā Vācija piekrita Kijivai piegādāt 40 bruņutransportierus "Marder" un pretgaisa aizsardzības raķešu bateriju "Patriot".

Tikmēr Lielbritānija jau paziņojusi, ka nosūtīs uz Ukrainu 14 tankus "Challenger 2" un 30 bruņu pašpiedziņas artilērijas ieročus "AS90".

Polija vēlas nosūtīt vēl 14 Vācijā ražotus "Leopard 2", ja Berlīne piešķirs atļauju. Tiek uzskatīts, ka arī Somija varētu lemt par tanku piegādi. Līdzīgā pārdomu brīdī ir arī Zviedrija.

"Pirmo reizi Zviedrija paziņoja novembrī par gaisa aizsardzības sistēmu un tām nepieciešamās munīcijas sūtīšanu, mēs sūtam arī ziemas ekipējumu un tagad lemjam par vēl advancētāku sistēmu sūtīšanu," stāsta Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.

Rietumvalstu solītās piegādes pagaidām krietni atpaliek no Ukrainas pirmssvētku lūguma pēc 300 tankiem un vismaz 600 kaujas mašīnām (no tām aptuveni 90 jau ir apsolītas).

Eksperti gan saka, ka Kijivai nepieciešami aptuveni 100 tanki. Pamatiemaņu apgūšanai, lai varētu izmantot "Leopard 2" un "Challenger 2", Ukrainas karavīriem vajadzēs trīs līdz sešas nedēļas.

Saskaņā ar pētnieku datiem 13 NATO valstu armiju rīcībā ir apmēram  2300 "Leopard 2" tanku, lai gan vismaz 300 atrodas noliktavā, un daudzi citi atrodas bēdīgā stāvoklī.

Gaidāms, ka jauni lēmumi par palīdzību Ukrainai tiks pieņemti piektdien Ukrainas starptautisko atbalstītāju sanāksmē ASV Ramšteinas gaisa bāzē Vācijas rietumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti