Vācija izraida divus Krievijas diplomātus saistībā ar Berlīnē pastrādātu slepkavību

Vācija izraidījusi no valsts divus krievu diplomātus. Vācu izmeklētāji ir savākuši pietiekami daudz pierādījumu par to, ka Krievija vai Čečenija ir pasūtījušas kāda gruzīnu vīrieša slepkavību Berlīnē. Krievijas puse paziņojusi, ka šāda Berlīnes rīcība ir nedraudzīga un neattaisnojama, norādot uz gaidāmu Maskavas atbildes reakciju.  

ĪSUMĀ:

  • Augustā Berlīnē nogalināts kāds gruzīns.
  • Aizdomās par slepkavību aizturēts no Maskavas caur Parīzi ieceļojošais  Krievijas pilsonis.
  • Aizturētā vīrieša vārds Krievijas pasu reģistros pirmo reizi parādās 2015.gadā.
  • “Bellingcat”: Viņu tur aizdomās par līdzīgu biznesmeņa slepkavību 2013.gadā.
  • Nogalināta gruzīna sieva uzskata: viņas vīra slepkavībā ir vainojama Krievija.
  • Vācijas federālie prokurori paziņojuši, ka viņi šo lietu pārņem savās rokās.
  • DW: To dara tikai, kad ir nopietni pierādījumi par kādas ārvalsts iespējamo saistību ar lietu.
  • Prokurori: Slepkavība notikusi pēc Krievijas valsts aģentūru vai Čečenijas pasūtījuma.
  • Neilgi pēc tam Vācija paziņoja - no valsts izraida 2 Krievijas vēstniecības darbiniekus.
  • Tā nolemts pēc tam, kad Krievija neesot pietiekami sadarbojusies šīs slepkavības izmeklēšanā.
  • Krievija Berlīnes rīcību nosauca par nepamatotu un nedraudzīgu.

40 gadus vecais Zelimhans Hangošvili tika nogalināts augusta beigās vienā no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes parkiem. Gaišā dienas laikā viņu nošāva kāds uz velosipēda garām braucošs vīrietis.

Neilgi pēc šī uzbrukuma par slepkavības īstenošanu tika aizturēts kāds 49 gadus vecs krievu izcelsmes vīrietis, kurš mēģināja atbrīvoties no velosipēda, parūkas un ieroča. Sākotnējā izmeklēšana, kurā iesaistījās arī pētniecības grupa “Bellingcat”, noskaidroja, ka vīrietis vien dažas dienas pirms slepkavības caur Parīzi ieradies Berlīnē no Maskavas.

Vācija izraida divus Krievijas diplomātus saistībā ar Berlīnē pastrādātu slepkavībuUģis Lībietis

Aizdomīgi liekas tas, ka aizturētā vīrieša vārds Krievijas pasu reģistros pirmo reizi parādās vien 2015.gadā.

“Bellingcat” arī apgalvo, ka aizdomās turētā patiesais vārds ir Vadims Krasikovs, kurš ir dzimis Kazahstānā un kuru tur aizdomās par līdzīgu kāda biznesmeņa slepkavību 2013.gadā.

Drīz pēc šīs slepkavības bojāgājušā sieva Manana Tsatijeva pauda viedokli, ka slepkavības iemesls varētu būt viņas bijušā vīra līdzšinējā darbība. Otrā Čečenijas kara veterāns Hangošvili kā kaujinieku komandieris bija karojis pret Krievijas spēkiem, pēc tam strādājot pret Krievijas interesēm gan Gruzijā, gan Ukrainā.

2016.gadā pēc atentāta mēģinājuma Gruzijā, vīrietis meklēja patvērumu Vācijā, taču viņam patvērums tika liegts un draudēja deportācija no valsts. Manana Tsatijeva uzskata, ka viņas vīra slepkavībā ir vainojama Krievija.

Bažas par iespējamo Krievijas saistību ar šo slepkavību iepriekš izteikuši arī izmeklētāji, un trešdien, 4.decembrī, Vācijas federālie prokurori paziņojuši, ka viņi šo lietu pārņem savās rokās.

Aģentūra “Deutsche Welle” ziņo, la federālie prokurori izmeklēšanas pārņem tikai tad, kad ir nopietni pierādījumi par kādas ārvalsts iespējamo saistību ar lietu.

Arī trešdien prokurori ir paziņojuši, ka ir savākts pietiekami daudz nopietnu pierādījumu, kas liecina par to, ka šī slepkavība ir īstenotā pēc Krievijas valsts aģentūru vai Krievijas Federācijas sastāvā ietilpstošās Čečenijas pasūtījuma.

Neilgi pēc tam Vācijas ārlietu ministrija norādīja, ka par nevēlamām personām tiek pasludināti un no valsts izraidīti divi Krievijas vēstniecības Berlīnē darbinieki.

Viņu vārdi un ieņemamie amati netiek nosaukti, taču ministrija šādu lēmumu esot pieņēmusi pēc tam, kad Krievijas varas iestādes neesot pietiekami sadarbojušās šīs slepkavības izmeklēšanā.

Krievijas reakcija sekoja nekavējoties, ārlietu ministrijas preses sekretārei Marijai Zaharovai šādu Berlīnes rīcību nosaucot par nepamatotu un nedraudzīgu.

Zaharova uzsvērusi, ka politiskā pieeja šai izmeklēšanai nav pieļaujama, tāpēc būs nepieciešams spriest par adekvātiem atbildes pasākumiem. Arī Krievijas oficiālajos medijos trešdien aktīvi tiek uzsvērts, ka Krievijas piesaukšana šajā lietā sākusies, nesagaidot izmeklēšanas beigas.

Vācu prese norāda, ka līdzīgi kā pēc Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanas Solsberijā pasliktinājās Krievijas un Lielbritānijas attiecības, tāds pats scenārijs varētu atkārtoties arī starp Vāciju un Krieviju.

Trešdienas lēmumus NATO samita laikā komentējusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele, kura savas valsts rīcību skaidrojusi ar Krievijas nevēlēšanos sniegt pietiekamu atbalstu šīs lietas atklāšanā.

Merkele arī paudusi pārliecību, ka šī izmeklēšana un diplomātu izraidīšana neietekmēs 9.decembrī gaidāmo Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas līderu tikšanos par krīzes atrisināšanu Ukrainas austrumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti