Turcija vairs nespēj uzņemt Sīrijas bēgļus, aicina veidot buferzonu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 4 mēnešiem.

Turcija arvien uzstājīgāk aicina starptautiski aizsargātas bēgļu nometnes izveidot pašas Sīrijas teritorijā. Tas tādēļ, ka pašas Turcijas kapacitāte sīriešu uzņemšanai ar katru dienu tuvojas kritiskajai robežai.

Turcija arvien uzstājīgāk aicina starptautiski aizsargātas bēgļu nometnes izveidot pašas Sīrijas teritorijā. Tas tādēļ, ka pašas Turcijas kapacitāte sīriešu uzņemšanai ar katru dienu tuvojas kritiskajai robežai. Tomēr ANO Drošības padomē ideja par buferzonām Sīrijā negūst entuziasma pilnu atbalstu. Vismaz pagaidām.

Turcijas izveidotajās bēgļu nometnēs pierobežā ar Sīriju šobrīd patvērumu raduši jau aptuveni 80 tūkstoši cilvēku. Bet 100 tūkstoši ir tas skaitlis, ko Ankara ir nosaukusi par limitu. Ja bēgļu būs vairāk, Turcijas viņus vairs nevarēs uzņemt, norādījis Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu. Tādēļ, ņemot vērā, ka sīriešu bēgļu plūsma uz Turciju ik dienu ir mērāma simtos un pat tūkstošos, šī robeža vairs nav aiz kalniem, un Ankara arvien uzstājīgāk aicina starptautisko sabiedrību civiliedzīvotājiem drošas zonas izveidot pašā Sīrijā. Šo ierosinājumu pēdējās sanāksmes laikā apsprieda arī ANO Drošības padomē. Turcijas ārlietu ministrs padomes dalībvalstis aicināja rīkoties "bez kavēšanās", bet opozicionāru Sīrijas Nacionālā padome atkal pieprasīja lidojumu aizlieguma zonas ieviešanu.

Tomēr gan viena, gan otra ideja ANO Drošības padomē tiek uztverta ārkārtīgi piesardzīgi, arī starp rietumvalstīm. Kā norādījis Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss, tā dēvētās buferzonas izveide Sīrijā nebūtu iespējama bez lidojumu aizlieguma zonas. Bet, lai aizsargātu civiliedzīvotājus šajās drošības saliņās, jānodrošina pretgaisa aizsardzību. Turklāt, tam būtu nepieciešami arī sauszemes spēki, piebilda Fabiuss. Un rietumvalstis, kaut gan atklāti atbalsta prezidenta Bašara al Asada opozicionārus, ir ļoti uzmanīgas, kad runa ir par jebkāda veida militāro iejaukšanos Sīrijā. Arī Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs norāda, ka buferzonas ideja saskarsies ar "vērā ņemamām grūtībām", īpaši militārā aspektā dēļ. Viņš tomēr piebilda, ka raugoties nākotnē netiek izslēgta neviena opcija. Arī Francijas ārlietu ministrs norādīja- ja konflikts saasinās, tad tiks izsvērtas dažādas iespējas. Katrā ziņā Sīrijas valdošais režīms idejas par buferzonām strikti noraida. Prezidents Asads šādu domu vēl pirms pāris dienām novērtēja kā "absolūti nereālistiska naidīgu valstu un Sīrijas ienaidnieku ideja".

Tikmēr abas valstis- gan Francijas, gan Lielbritānija- paziņoja, ka ANO humānās palīdzības darbam Sīrijā novirzīs vēl vairāk finansējuma. Papildu jau apsolītajiem 20 miljoniem eiro Parīze pievienojusi vēl piecus, bet Londonas solītā palīdzība jau sasniegusi 37 miljonus eiro. Arī Zviedrija piektdien paziņoja, ka ANO bēgļu aģentūrai ziedos vēl gandrīz 4 miljonus eiro, tādejādi kopumā šīs Skandināvijas valsts palīdzība pietuvojusies 22 miljoniem eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti