Pirms 20 gadiem islāmistu grupējuma “Taliban” lēmums dot patvērumu “Al Qaeda” līderim Osamam bin Ladenam un viņa līdzgaitniekiem kļuva par attaisnojumu Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ienākšanai Afganistānā. Tagad, kā uzsvēris Baltā nama saimnieks Džo Baidens, Savienotās Valstis savu ar terorismu saistīto misiju ir izpildījušas, Osama bin Ladens ir miris.
Tomēr tagad, kā vēsta “Wall Street Journal”, islāmistu ekstrēmisti sociālajos tīklos izcēlušies ar ierakstiem, kuros tie pauduši prieku par talibu kontroles iegūšanu pār Afganistānu.
Tādējādi radušās bažas, ka dažādas teroristu grupas, novājinātā “Al Qaeda” un arī “Islāma valsts”, ar kuru talibiem ir sarežģītas attiecības un ideoloģiskas atšķirības, pēc haotiskās ASV atkāpšanās varētu atgriezties.
To, ka Afganistāna nedrīkst atkal kļūt par „terorisma patvērumu”, par kādu tā bija kļuvusi pirms ASV iebrukuma 2001. gadā, uzsver daudzi, to skaitā gan Savienotās Valstis, gan arī Eiropa, kas baidās, ka Afganistāna var kļūt arī par magnētu Eiropā mītošajiem ekstrēmistiem. Arī viens no Eiropas Savienības un talibu dialoga mērķiem būs novērst ārvalstu teroristu klātbūtni valstī.
Viedokli šajā jautājumā Kabulas ieņemšanas dienā pauda arī Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons: „Es domāju, ir ļoti būtiski, lai Rietumi strādātu kopā, jo neviens nevēlas, lai Afganistānas zeme atkal kļūst par augsni terorismam. Un es domāju, ka tas ir Afganistānas cilvēku interesēs, lai neatgrieztos tāda situācija, kāda tā bija pirms 2001. gada.”
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vēl augusta sākumā jaunā ziņojumā brīdināja, ka pieaug džihādistu grupējuma „Islāma valsts” draudi starptautiskajam mieram un drošībai. Bažas pastāv par „Islāma valsts” filiāļu satraucošo paplašināšanos Āfrikā, kā arī grupējuma fokusēšanos uz atgriešanos savā pašpasludinātajā „kalifātā” Sīrijā un Irākā. Viena no vietām, kur reģionālo filiāļu autonomija ir īpaši pastiprinājusies, ir tieši Afganistāna. Paralēli notikumiem Afganistānā Nigēras rietumos asiņainos džihādistu uzbrukumos tika nogalināti desmitiem cilvēku.
Savukārt ANO Drošības padomes sanāksmes sākumā Gutērrešs uzsvēra: „Starptautiskajai sabiedrībai jāapvienojas, lai pārliecinātos, ka Afganistāna vairs nekad netiek izmantota kā drošs patvērums vai platforma teroristiskām organizācijām. Es vēršos pie Drošības padomes un pie starptautiskās sabiedrības – būt kā vienam veselam, strādāt kopīgi un rīkoties kopīgi, kā arī izmantot visus rīcībā esošos instrumentus, lai apslāpētu globālā terorisma draudus Afganistānā.”
Jau svētdien, kad talibi ienāca Kabulas priekšpilsētās, sociālajos tīklos izplatījās videomateriāli, kā no cietuma tiek atbrīvoti tūkstošiem ieslodzīto, kuru vidū arī bijušie “Al Qaeda” un “Islāma valsts” kaujinieki. “Al Qaeda” propagandas atzars jau paziņojis, ka musulmaņi un mudžahīdi Pakistānā, Kašmirā, Jemenā, Sīrijā, Gazā, Somālijā un Mali svin Afganistānas atbrīvošanu un šariata ieviešanu. ASV izlūkdienestu ziņojums jau aprīlī vēstīja, ka “Al Qaeda” turpina “plānot teroraktus pret ASV personām un interesēm''.
Kā savā komentārā rakstīja Čārlzs Listers no ASV bāzētā Tuvo Austrumu institūta, talibu varas pārņemšana bez šaubām ir nozīmīgākā diena “Al Qaeda” kopš 11. septembra. Vēl nesen ekstrēmistu grupējums bijis smagā stāvoklī, bet pirmo reizi pēc daudziem gadiem “Al Qaeda” var ne tikai uzelpot, bet tai tiek pasniegta ārkārtīgi nozīmīga droša patvēruma vieta, kur atkopties, uzskata eksperts.
Eksperti uzskata, ka talibu panākumi Afganistānā citiem grupējumiem būtībā sniedz piemēru tam, kā pacietība un rūpīga stratēģija var atmaksāties. Arī Ņujorkā bāzētās domnīcas “Soufan Center” pētījumu direktors Kolins Klārks aģentūrai AFP pastāstīja, ka talibu uzvara dos ievērojamu impulsu džihādistu grupējumiem visā pasaulē. Tas liek viņiem uzskatīt, ka viņi var padzīt ārvalstu spēkus, pat ar tādām lielām militārām spējām kā Savienotās Valstis.
“Esmu strādājis savā jomā pietiekami ilgi, lai varētu teikt, ka tādi vērtējumi kā šis – ka teroristu grupas neizmantos Afganistānu kā vietu, no kuras uzbrukt, – bieži vien ir kļūdaini. Mēs atceramies, kad amerikāņi šādu pieļāvumu izteica arī tad, kad Afganistānu atstāja padomju vara. Es domāju, ka nevajadzētu paļauties uz Vašingtonā sēdošo amatpersonu pieļāvumiem, bet jāpaļaujas uz tiem, kas atrodas uz vietas.
Un fakts ir tāds, ka talibi joprojām ir tuvi “Al Qaeda”, savukārt “Al Qaeda” joprojām ir apņēmības pilna darīt to pašu, ko tā darīja iepriekš. Un tas ir tikai laika jautājums, līdz viņi atkal draudēs ASV.
“Taliban” uzvara neatstās ietekmi tikai vietējā mērogā, tā radīs drošu patvērumu islāmistu globālajai kustībai,” izteicās bijušais Pakistānas vēstnieks ASV Husains Hakani.
Tiesa, nebūt ne visi iezīmē drūmāko scenāriju. Viens no tiem ir arī Amalendu Misra, starptautiskās politikas profesors Lankasteras Universitātē. “Jaunie talibi, kas pašreiz ir valstī, ir dzimuši un auguši Afganistānā. Tādēļ tie vairāk jūtas piederīgi savai valstij. Tādēļ es teiktu, ka tie ir vairāk nacionālistiskāki un mazāk ieinteresēti pārvērst Afganistānu vietā, kur patverties teroristiem,” stāstīja Misra.
Talibu preses sekretārs Zabiulla Mudžahids otrdien uzsvēra, ka Afganistāna nekļūs par patvērumu teroristiem un netiks izmantota, lai apdraudētu ASV vai citas valstis. Tomēr vairums analītiķu un amatpersonu ir pārliecināti, ka šiem un citiem talibu solījumiem vēl ir pāragri ticēt.
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.
