"Aizsardzības ministrija rūpīgi seko līdzi, pēta un analizē karu starp Krieviju un Ukrainu, kā arī komunistiskās armijas kustības," žurnālistiem, runājot par Ķīnas armiju, teica Taivānas ģenerālmajors Liņs Veņhuans.
"Mēs atsauksimies uz Krievijas-Ukrainas kara sniegtajām mācībām, lai turpinātu uzlabot savas spējas asimetriskā karadarbībā, kognitīvā karā, elektroniskā karā un rezerves spēkos," sacīja Taivānas apvienoto operāciju militārās vienības vadītājs.
Taivānas mācības "Han Kuang" maijā būs teorētiskās mācības, kurās tiks simulētas "visas iespējamās darbības, kādas [Ķīna] varētu veikt, lai iebruktu Taivānā", kam sekos piecu dienu militārās mācības jūlijā, liecina Taivānas Aizsardzības ministrijas publicētā informācija.
Viens no mācību mērķiem ir uzlabot uzbrukumu jūrā, jūras spēku kuģiem, militārajām lidmašīnām, karavīriem un krasta apsardzei īstenojot "kopīgu pārtveršanas operāciju".
Taivānu un kontinentālo Ķīnu šķir Taivānas šaurums. Ķīna apgalvo, ka tas pieder Pekinai.
Ķīna ierasti asi reaģē uz ārvalstu jūras spēku kuģu iziešanu caur šaurumu.
Trešdien - dienu pēc tam, kad šaurumu šķērsoja ASV "Arleigh Burk" klases vadāmo raķešu eskadras mīnu kuģis "Sampson" - Ķīnas Austrumu karadarbības apgabala karaspēka preses pārstāvis pulkvedis Ši Ji apsūdzēja Vašingtonu par "nepareiza vēstījuma sniegšanu "Taivānas neatkarības" spēkiem un apzinātu Taivānas šauruma un stabilitātes graušanu".
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
Ķīna ir pastiprinājusi diplomātisko, militāro un ekonomisko spiedienu uz Taivānu, kopš 2016.gadā Taivānā prezidenta amatā stājās Cai Inveņa.
Krievijas iebrukums Ukrainā vēl vairāk pastiprinājis bažas, ka Pekina kādu dienu varētu mēģināt līdzīgā veidā ieņemt 23 miljonu cilvēku apdzīvoto kaimiņzemi.
Pēdējā gada laikā Ķīna ir pastiprinājusi savu agresiju. Ķīnas militārās lidmašīnas Taivānas gaisa telpā pērn ielidojušas 969 reizes, salīdzinājumā ar 380 gaisa robežas pārkāpumiem 2020.gadā.
Šā gada pirmajos četros mēnešos tādu patruļu skaits jau pārsniedzis 300.
