EP priekšsēdētājs Martins Šulcs, kurš šajā krēslā bijis kopš 2012.gada, paziņoja, ka nolēmis nākamgad nekandidēt uz trešo termiņu šajā amatā. Preses konferencē Briselē Vācijas sociāldemokrātu politiķis apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo, ka viņš kandidēs nākamgad gaidāmajās Vācijas parlamenta vēlēšanās kā sociāldemokrātu saraksta līderis Ziemeļreinas-Vestfālenes pavalstī.
"Tas nebija viegls lēmums, jo ir gods būt Eiropas Parlamenta prezidentam.
Mana uzticība Eiropas projektam ir nesatricināma. Tagad es par to cīnīšos nacionālajā līmenī, bet manas vērtības nemainās.
Es darīšu visu, lai uzlabotu cilvēku dzīves, mazinātu nevienlīdzību. Tikai tā būs iespējams atgūt zaudēto uzticību. Vācijai kā Eiropas Savienības lielākajai valstij ir īpaša atbildība, ko es līdz šim esmu centies izpildīt kā EP loceklis no Vācijas, un nākotnē to centīšos izpildīt no Berlīnes," sacīja Šulcs.
Vācijas mediji ziņojuši, ka Šulca ambīcijas varētu būt lielākas, nekā tikai kandidēt uz deputāta vietu Vācijas Bundestāgā.
Pagaidām nav zināms, kādu lomu Vācijas politikā sociāldemokrāti plāno piešķirt pašreizējam EP priekšsēdētājām. Tomēr laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung" iepriekš vēstīja, ka Šulcs varētu būt sociāldemokrātu partijas kandidāts Vācijas kanclera amatam nākamā gada vēlēšanās.
Šobrīd tiek uzskatīts, ka kanclera amata kandidāts varētu būt pašreizējais ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriēls, kas kristīgo demokrātu partijas līderes, kancleres Angelas Merkeles "lielās koalīcijas" kabinetā ieņem arī vicekanclera amatu. Šulcs tiek minēts kā alternatīva Gabriēlam.
Sociāldemokrāti savu kandidātu kanclera amatam izvēlēs janvārī. Merkele pirms dažām dienām jau apstiprināja, ka kandidēs atkārtoti.
Tāpat ir spekulācijas, ka Šulcs varētu tikt virzīts arī Vācijas ārlietu ministra amatam, kas varētu kļūt vakants februārī, ja pašreizējais ministrs Franks Valters Šteinmeiers tiks ievēlēts Vācijas prezidenta amatā.
Šulcs bijis EP deputāts vairāk nekā 20 gadus, un 2012.gadā viņu ievēlēja EP priekšsēdētāja amatā uz divu ar pusi gadu termiņu, bet 2014.gadā pārvēlēja uz vēl vienu termiņu.
Šulcs ceturtdien no rīta uzsvēra, ka strādās līdz EP priekšsēdētāja mandāta beigām. Viņa paziņojums par atgriešanos Vācijas politikā iezīmē cīņas sākumu par to, kurš būs nākamais EP priekšsēdētājs, un šī cīņa var nozīmēt izmaiņas arī citos augstos amatos, kā Eiropas Komisijas prezidents, kas šobrīd ir Žans Klods Junkers, vai Eiropadomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir Donalds Tusks.
Martins Šulcs dzimis 1955. gadā kādā nelielā Vācijas pilsētā netālu no robežās ar Beļģiju. Viņš ieņēma Virselenas pilsētas mēra amatu, bet 1994. gadā kļuva par EP deputātu. 2012. gadā politiķis tika ievēlēts par šīs institūcijas prezidentu. Šulca pilnvaras EP prezidenta amatā beigsies 2017.gada janvārī.
