Slovēnija un Horvātija lauzušas šķēpus par robežlīniju kopš 1991.gada, kad abas proklamēja neatkarību no bijušās Dienvidslāvijas. Strīdus centrā ir līcis Adrijas jūras ziemeļos. Piranas līcis apskalo abu valstu krastus, taču Ļubļana un Zagreba divpusējās sarunās tā arī nespēja vienoties, kur gleznainā līča ūdeņos novelkama robežlīnija.
Tādēļ pirms gandrīz desmit gadiem abas parakstīja Eiropas Savienības atbalstītu vienošanos par strīda atrisināšanu Hāgas šķīrējtiesā. Toreiz Horvātija piekrita lietas iesniegšanai šķīrējtiesā tikai pēc tam, kad Slovēnija atcēla savu veto Horvātijas uzņemšanai Eiropas Savienībā, kas notika 2013.gadā.
Tomēr arī pēc tam situāciju nav izdevies nogludināt. Pirms pāris gadiem Horvātija paziņoja par izstāšanos no arbitrāžas procesa, apsūdzot Slovēniju, ka tā ietekmējusi tiesnešus.
Pērn vasarā Hāgas arbitrāžas tiesa nolēma, ka vairāk nekā divas trešdaļas līča pienākas Slovēnijai. Kā datumu, kad jāsākas lēmuma ieviešanai dzīvē, tiesa nosprauda 30.decembri, pagājušo sestdienu.
Tomēr Horvātija uzstāj, ka tai pienākas puse līča, tiesas lēmumu atsakās pieņemt un aicina Slovēniju turpināt divpusējās sarunas.
Pienākot noteiktajam datumam, Slovēnija paziņoja, ka pārņem suverēnu kontroli pār līča teritoriju, kas tai pienākas saskaņā ar tiesas lēmumu. Savukārt Horvātija, lēmumu neatzīstot, turpina uzstāt uz suverenitāti pār strīdīgajiem ūdeņiem.
Nopietni incidenti pagaidām nav piedzīvoti, šobrīd uzmanība pievērsta zvejošanai. Jau pirmajā dienā ūdeņos, par kuriem suverenitāti deklarējusi Slovēnija, iebrauca trīs horvātu zvejas laivas horvātu policijas patruļlaivu pavadībā. Saskaņā ar Slovēnijas varasiestāžu teikto, zvejniekiem likts doties prom, pierakstīti viņu dati iespējamiem naudassodiem.
Slovēnija horvātu zvejniekiem piedraudējusi ar naudassodiem apmērā līdz 40 tūkstošiem eiro, ziņo reģiona mediji. Horvātija šādus draudus nosaukusi par „nevietā esošiem” un „bezjēdzīgiem”. Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministre Marija Pejčinoviča-Buriča vietējam telekanālam RTL šonedēļ paziņoja, ka strīdīgā teritorija ir Horvātijas teritorija, un „nekādi slovēņu likumi nevar tikt piemēroti Horvātijas teritorijā”:
„Visi mūsu dienesti kontrolē mūsu valsts teritoriju atbilstoši jurisdikcijai, un policija aizsargā mūsu zvejniekus. Mēs uzskatām, ka patlaban nav labi izraisīt incidentus. Mēs nespersim nekādus vienpusējus soļus un lūdzam un aicinām Slovēnijas pusi darīt to pašu. Mēs ceram, ka tā tas arī paliks.”
Eiropas Savienība pagaidām vairās tieši iesaistīties strīda risināšanā starp abām bloka dalībvalstīm.
Eiropas Komisijas preses pārstāve Mina Andrejeva vakar norādīja, ka Brisele atgriezīsies pie šī jautājuma, kad abas puses būs vienojušās kā virzīties uz priekšu:
„Komisija aicina abas puses konstruktīvi un lietderīgi turpināt dialogu visos līmeņos, kā arī izvairīties no jebkādas rīcības, kas grautu divpusējās sarunas. Komisija ir gatava palīdzēt procesā par to, kā labāk īstenot dzīvē arbitrāžas tiesas lēmumu.”
Slovēnijai kā valstij, kas Eiropas Savienībai pievienojās gandrīz desmit gadus ātrāk nekā Horvātija, rokās ir spēcīgāki trumpji. Slovēnija brīdinājusi, ka bloķēs Horvātijas uzņemšanu Šengenas zonā, kamēr tā neizpildīs starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu abu valstu robežstrīdā.
