Šolcs Ķīnai apliecina Vācijas vēlmi padziļināt ekonomisko sadarbību; Eiropā vizītes mērķi kritizē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien apmeklēja Ķīnu, kur tikās ar komunistiskās valsts vadītājiem, paužot cerību par abu valstu ekonomiskās sadarbības padziļināšanu. Sarunu galvenais temats bija divpusējā tirdzniecība, taču Šolcs pirms došanās uz Pekinu solīja apspriest arī tādus Ķīnas vadītājiem neērtus jautājumus kā cilvēktiesības, agresija pret Taivānu un Krievijas karu Ukrainā. Šolca brauciens ir izsaucis kritiku ne tikai Vācijā, bet arī Eiropas Savienībā, kas ir pasludinājusi vēlmi samazināt ekonomisko atkarību no Ķīnas. 

Šolcs Ķīnai apliecina Vācijas vēlmi padziļināt ekonomisko sadarbību; Eiropā vizītes mērķi kritizē
00:00 / 03:27
Lejuplādēt

Šolcu piektdien Pekinā sagaidīja ar fanfarām. Vācijas kanclers ir pirmais rietumvalstu vadītājs, kurš apmeklējis Ķīnu kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pirms gandrīz trīs gadiem.

Šajā laikā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir nostiprinājis savu vienvadību, bet Pekinas negodīgā tirdzniecības politika, demokrātijas apspiešana Honkongā, represijas pret etniskajām un reliģiskajā minoritātēm, militārā spēka demonstrēšana Taivānas tuvumā un nevēlēšanās nosodīt Krievijas karu Ukrainā ir vairojusi nesaskaņas starp rietumiem un Ķīnu.

Vispirms Šolcs tikās ar Dzjiņpinu. Tikšanās sākumā kanclers esot uzsvēris, ka viņa vizīte notiek laikā, kad pasaule piedzīvo milzīgu saspīlējumu, īpaši izceļot Krievijas karu Ukrainā, kas radot daudz problēmu uz noteikumiem balstītajai globālajai kārtībai. Viņaprāt, šī esot laba iespēja, lai apmainītos ar viedokļiem par dažādiem jautājumiem, arī tādiem, kuros Vācijas un Ķīnas nostāja atšķiras.

Šolcs arī pauda cerību, ka Vācija un Ķīna padziļinās ne tikai ekonomisko sadarbību, bet arī spēs sadarboties, lai risinātu tādus jautājumus kā klimata pārmaiņas, pārtikas drošība un palīdzība dziļos parādos nonākušām valstīm.

Arī Ķīnas vadītājs piekrita, ka "starptautiskā situācija ir sarežģīta un nepastāvīga", taču izvairījās pieminēt Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Dzjiņpins uzskatot, ka Ķīnai un Vācijai "pārmaiņu un haosa laikos būtu jāsadarbojas, lai sekmētu mieru un attīstību pasaulē". Viņš arī esot pārliecināts, ka Vācijas līdera vizīte "vairos savstarpējo sapratni un uzticēšanos, padziļinās praktisko sadarbību dažādās jomās un palīdzēs radīt skaidru vīziju par Ķīnas un Vācijas attiecību attīstības nākamo fāzi", vēsta Ķīnas valdības kontrolētie mediji.

Lai arī Ķīnas līderis pauda uzskatu, ka miera nodrošināšanai Ukrainā nepieciešamas sarunas, Šolcs aicināja Ķīnu izmantot savu ietekmi uz Krieviju, lai palīdzētu apturēt karu.

Šolcs uzskata, ka Ķīna kā pastāvīgā ANO Drošības padomes locekle ir atbildīga par mieru pasaulē.

Vācija kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā bijusi spiesta atteikties no ilgstošas atkarības no Krievijas enerģijas. Bet Pekina  paziņojusi, ka tās draudzībai ar Maskavu nav robežu laikā, kad pasliktinās Ķīnas attiecības ar ASV.

Vēlāk Šolcs tikās ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu. Sarunas laikā Vācijas kanclers uzvēra, ka Berlīne vēlas vienlīdzīgākas ekonomiskās attiecības ar Ķīnu un aicināja Pekinu izmantot savu ietekmi uz Maskavu, lai panāktu, ka Krievija nekavējoties pārtrauc uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un izved savu karaspēku no Ukrainas teritorijas.

Kopā ar Šolcu Ķīnā ieradās plaša uzņēmēju delegācija, kuru vidū bija tādu Vācijas lieluzņēmumu kā "Siemens", "Deutsche Bank", "Adidas" un "Volkswagen" vadītāji. 

Ķīna ir Vācijas lielākais tirdzniecības partneris, tāpēc vadošie vācu uzņēmumi ir ieinteresēti arī turpmāk gūt peļņu milzīgajā un augošajā Ķīnas tirgū.

Savukārt Vācijā pieaug bažas par valsts ekonomikas pārāk lielo atkarību no Ķīnas.

Bijušais Bundestāga Ārpolitikas komitejas vadītājs Norberts Retgens no opozīcijā esošās Kristīgo demokrātu savienības norādījis, ka Vācijas politika pret Ķīnu ir bijusi kļūdaina daudzus gadus. Viņaprāt, vācu politiķi nav mācījušies no negatīvās pieredzes attiecībās ar Krieviju. "Tas nesākās Šolca valdības laikā, bet tika praktizēts gadiem ilgi. Tas sākās pirms daudziem gadiem un tas bija nepareizi. Un kļūst arvien skaidrāks, ka tas ir nepareizi. Ķīna ir lielākais Vācijas atkarības gadījums," skarbi secināja Retgens.

Daudzuprāt, Šolca vizīte Ķīnā ir pretrunā arī ar Eiropas Savienības stratēģisko mērķi – mazināt atkarību no Ķīnas. 

To pēc oktobrī notikušās Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes uzsvēra Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

"Ir acīmredzami, ka mums ir jābūt ļoti modriem, kad runa ir par atkarību. Mēs esam guvuši mācību no savas pārmērīgās atkarības no Krievijas energoresursiem, un zinām, cik sarežģīti, bet nepieciešami ir atbrīvoties no šīs atkarības. Ķīnas gadījumā pastāv risks kļūt atkarīgiem no tehnoloģijām un izejvielām, tāpēc mūsu prioritāte ir stiprināt pašu spējas un, protams, arī dažādot izejvielu piegādi, iegādājoties tās no drošiem un uzticamiem piegādātājiem," sacīja Leiena.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti