Bijušo ASV izlūkdienestu analītiķi par slepenu datu nopludināšanu vēlas tiesāt Vašingtona. Viņa sākotnējais galamērķis bijis Ekvadora, taču politiskā patvēruma meklējumi krietni sarežģījusies. Viņš tādu lūdzis aptuveni 20 valstīm, bet vairums Snoudena prasību noraidījušas. Tikmēr viņa dēļ piespiedu nosēšanos nācies veikt pat Bolīvijas prezidenta lidmašīnai. Savukārt ASV armija saviem karavīriem esot bloķējusi pieeju britu laikraksta interneta lapai, kurš pirmais publicēja ziņas par izlūkdienestu vērienīgo datu apkopošanas programmu.
Bez vīzas, bez pases un bez ceļošanai derīga dokumenta Snoudens joprojām ir iestrēdzis Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā. Ekvadoras vēstniecība Lielbritānijā viņam sākotnēji bija izsniegusi bēgļiem paredzētu ceļošanas dokumentu, pateicoties kam Snoudenam izdevās aizlidot līdz Maskavai. Dienvidamerikas valsts tagad paziņojusi, ka šī dokumenta izsniegšana bijusi kļūda un konsuls Londonā pārkāpis pilnvaras.
Iespējas iegūt politisko patvērumu Ekvadorā vairs neizskatās tik daudzsološs, Kito paziņojot, ka Snoudenam valstī vispirms jāierodas personīgi.
Situācijai nonākot strupceļā, ar interneta vietnes „Wikileaks" starpniecību viņš iesniedzis patvēruma lūgumu vēl 20 valstīm.
No Krievijas Snoudens gan drīz vien attiecās pats, jo Kremlis izvirzīja noteikumu, ka tad viņam jāpārtrauc nopludināt ASV izlūkdienestu slepenā informācija.
Kā droši galamērķi atkritušas arī lielākā daļa pārējo valstu. Polija, Brazīlija un Indija iespēju sniegt politisko patvērumu noraidīja uzreiz. Citas valstis, piemēram, Somija, Īrija, Austrija un arī Ekvadora, norādījušas - lai izskatītu Snoudena patvēruma lūgumu, viņam attiecīgajā valstī vispirms jāierodas personīgi. Bez garantijām par neizdošanu ASV tas būtu liels risks.
No atlikušajām valstīm Ķīnas Ārlietu ministrija norādījusi, ka par patvēruma lūgumu zinot tikai no mediju vēstītā, bet Francija un Šveice paziņojušas, ka Snoudena lūgumu nav saņēmušas. Galvenās Snoudena cerības tagad gulstas uz Latīņamerikas valstīm. Viņš vērsies arī pie Nikaragvas un Kubas. Bet Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ir izteicis atbalstu Snoudenam un gatavību izskatīt patvēruma lūgumu.
Šādu gatavību izteicis arī Bolīvijas prezidents Evo Moraless, kurš bija ieradies Maskavā uz dabasgāzes eksportētājvalstu sanāksmi. Atceļā uz dzimteni viņa lidmašīnai negaidīti nācās veikt piespiedu nosēšanos Vīnē, jo - kā paziņoja Bolīvija - Francija, Spānija, Portugāle un Itālija tai neļāva šķērsot savu gaisa telpu. Bijušas aizdomas, ka prezidenta lidmašīnā atrodas Snoudens, kas gan izrādījās nepamatotas, un Moraless varēja turpināt ceļu. Bet Bolīvija neslēpa sašutumu, notikušo nodēvējot par Eiropas valstu agresiju, un valsts vēstniekam ANO paziņojot, ka „nav nekādu šaubu, ka tas bijis Baltā nama rīkojums.”
Pats Snoudens ar „Wikileaks” starpniecību pirmo reizi kopš ierašanās Šeremetjevas lidostā pirmdien apsūdzēja ASV prezidentu Baraku Obamu par „politisko agresiju”. Snoudena vārdiem, Obama licis viceprezidentam Džo Baidenam izdarīt spiedienu uz valstīm noraidīt viņa patvēruma lūgumus.
Tostarp laikraksts „Guardian” vēsta, ka ASV armija bloķējusi pieeju tā interneta vietnei amerikāņu karavīriem, kas bāzēti Afganistānā, Tuvajos Austrumos un Āzijas dienvidos. Britu laikraksts bija pirmais, kurš publicēja Snoudena nopludināto informāciju par ASV slepeno dienestu vērienīgo datu ievākšanas programmu par mobilo telefonu sarunām.
