Sienas celšana, Krievijas spiegi un interešu konflikti - atskats uz pēdējām ASV prezidentu debatēm

19.septembrī ASV prezidenta amata kandidāti tikās trešajās un pēdējās debatēs, kurās tika iztirzāti jautājumi par jau iepriekš debatēs minētiem tēmatiem - imigrāciju, drošību, ekonomiku, ārpolitiku un kandidātu piemērotību  amatam. 

Ņemot vērā, ka līdz vēlēšanām 8. novembrī ir atlikušas vien 19 dienas, šajās debatēs kandidātiem bija iespēja pēdējo reizi pārliecināt sabiedrību par savām pozīcijām, kas izvērsās asās diskusijās.

Kurš cels sienu gar Meksikas robežu?

Lai arī iepriekšējās debatēs Donalds Tramps ir atkāpies no idejas par sienas celšanu gar Meksikas robežu, kas ir bijusi viena no viņa pretrunīgākajām pozīcijām, viņš teica, ka “grib celt sienu, jo šajā valstī iebrauc ļoti daudz sliktu cilvēku”. Viņš teica, ka ir arī ticies ar Meksikas prezidentu, kas esot patīkams vīrs, ar kuru varēšot sastrādāties. Meksikas prezidents Enrike Penja Njeto ir teicis, ka par sienu nemaksās. Arī bijušais Meksikas prezidents asiem vārdiem ir norādījis, ka par sienas celšanu Meksika nemaksās.

 

Tramps norādīja, ka arī Hilarija Klintone gribējusi celt sienu 2006. gadā, nobalsojot par 700 jūdžu gara norobežojuma izbūvi gar Meksikas robežu; Klintone teica, ka iestājas par robežu drošību un ka dažās vietās siena ir bijusi piemērota.

Moderators norādīja, ka “Wikileaks” nopludinātājos materiālos ir atklājies, ka Klintone ir turējusi runu Brazīlijas bankai, par kuru saņēma 225 tūkstošus dolāru, kurā teikusi, ka “viņas sapnis ir atvērtas robežas un tirdzniecība”, kas norāda uz pozīcijas maiņu. Klintone teica, ka tirdzniecības līgumi ir jāpārskata un robežu drošība ir jāstiprina.

Klintone: Tramps ir Putina marionete

Klintone veiksmīgi mainīja tēmu par savām apmaksātajām runām, pievēršoties Krievijai un apsūdzot Krievijas valdību spiegošanā. Viņa teica, ka moderatora piesauktos materiālus, kas ir “Wikileaks” rīcībā, ir nelegāli ieguvušas Krievijas augstākās amatpersonas, arī pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kas cenšas ietekmēt vēlēšanu rezultātu, un tas ir bezprecedenta gadījums ASV vēlēšanās.

Klintone nosauca Trampu par “Putina marioneti” un norādīja, ka 17 izlūkošanas dienestu profesionāļi ir atzinuši, ka Krievija cenšas ietekmēt prezidenta vēlēšanas.

Tramps atkārtoja, ka viņš nav Putina draugs. Klintones kampaņa tikmēr bija atradusi Trampa ierakstu tviterī, kurā Tramps 2013. gadā ir rakstījis par draudzēšanos ar Putinu.

 

Tikmēr Tramps uzteica Putinu, kas ir “gudrībā pārspējis” Klintoni un Baraku Obamu, norādot, ka “Krievija ir pārņēmusi Tuvos Austrumus”. Viņa izteikumi gan pārspīlē Krievijas ietekmi reģionā.

Tramps norādīja, ka nosoda ārvalstu spēlētāju iejaukšanos vēlēšanās, bet neatzina, ka uzbrukumus veic tieši Krievija.

Tramps: Grūti likt maksāt sabiedrotajiem, ja mēs viņus tikai slavējam

Jautājumā par ekonomikas attīstīšanu Tramps norādīja, ka ASV atbasta valstis, kas tai nemaksā, lai arī ir bagātas, piemēram, Saūda Arābija.

Viņš teica, ka “ir liels NATO fans, bet viņiem ir jāmaksā” un, kopš pagājušogad viņš ir sācis par to runāt, dalībvalstis ir apņēmušās maksāt vairāk. Tam gan nav saistības ar Trampa izteikumiem - šī problēma tika pārrunāta NATO samitā, jo tikai piecas dalībvalstis velta 2% finansējuma no IKP aizsardzībai.

Labdarības fondi, interešu konflikti un nemaksātie nodokļi

Abiem prezidentu kandidātiem ir fondi, kas nodarbojas ar labdarību. Moderators norādīja, ka Klintone, atrodoties Valsts sekretāra amatā, ir saņēmusi ziedojumus Klintonu fondam no ārvalstīm. Tramps norādīja, ka Klintonu fonds ir saņēmis naudu no valstīm, kas slikti izturas pret minoritātēm un sievietēm, kā Katāra un Saūda Arābija, kamēr Klintone kampaņā iestājas par šo cilvēku tiesībām.

Klintone atspēkojās, kritizējot Trampa fondu, kas par ziedojumiem ir iegādājies milzīgu Trampa portretu, turklāt nevar zināt, cik daudz naudas tiek veltīts labdarībai, jo viņš nav publicējis savas nodokļu deklarācijas.

Klintone arī norādīja, ka “ASV ir nereģistrētie imigranti, kas maksā vairāk nodokļu par miljardieri”. Tramps jau ir atzinis, ka nav maksājis federālā ienākuma nodokli, izmantojot “caurumus” nodokļu likumā. Viņš teica, ka Klintones donori dara tieši to pašu un ka viņai, esot ASV Senātā, šo likumu vajadzējis mainīt.

 

Tramps nav atvainojies sievai par seksistiskajiem izteikumiem pret sievietēm

Tramps teica, ka pret viņu vērstās liecības no vairākām sievietēm par seksuālo vardarbību ir fikcija. Viņaprāt, tas tiek darīts vai nu slavas dēļ, vai arī ir nomelnošanas kampaņa, ko veic viņas oponente. “Nevienam nav tik daudz cieņas pret sievietēm kā man, [..] es pat neesmu atvainojies savai sievai, kas tepat sēž, jo es neko neesmu izdarījis,” teica Tramps.

Drošās zonas izveide Sīrijā riskē ar ASV ievilkšanu dziļākā konfliktā

Šogad uzsākta Mosulas ofensīva pret “Islāma valsti” Irākā, ko atbalsta ASV. Moderators kandidātiem vaicāja, kas tiktu iesākts ar varas vakuumu, ja teroristu grupējumu izdotos izdzīt no Irākas.

Klintone teica, ka nesūtītu ASV karavīrus, taču atbalsta drošās zonas un lidojumu aizliegumu zonas izveidi Sīrijā. Drošās zonas izveidei un nodrošināšanai gan, visticamāk, būtu nepieciešams amerikāņu personāls.

Moderators norādīja, ka prezidents Baraks Obama ir teicis, ka lidojuma aizliegumu zona ievilktu ASV dziļāk konfliktā un ka tas varētu uzsākt karu ar Sīriju un Krieviju. Klintone teica, ka starp spēlētājiem būtu jāpanāk vienošanās.

Līdzšinējie centieni vienoties jautājumos par Sīriju ANO Drošības padomē gan norāda, ka to panākt būtu ļoti grūti. Tramps teica - pat ja tiktu gāzts Asads, nav garantijas, ka vietā nenāks vēl ļaunāks līderis.

Tramps, iespējams, neatbalstīs vēlēšanu rezultātu

Tramps, pamazām zaudējot atbalstu aptaujās, ir vairākkārt norādījis uz to, ka vēlēšanas ir “sagrozītas” pret viņu.

Viņš piesauca arī “Wikileaks” e-pastus, kuros atklājās, ka Demokrātu partija ir vienojusies pret Bērniju Sandersu, kas bija Klintones lielākais konkurents cīņā par partijas nomināciju. Uz to Klintone atbildēja, ka Sanderss viņu šobrīd atbalsta, bet Trampu ir nosaucis par “bīstamu valstij”.  

Klintone teica, ka tāds ir Trampa domāšanas veids - ja kaut kas nenotiek viņam pa prātam, viņš vaino sistēmu. “Viņš vainoja FIB, kad tie neatklāja noziedzīgu rīcību izmeklēšanā par maniem e-pastiem, viņš vainoja tiesu sistēmu, kad Trampa universitāte tika apsūdzēta krāpšanā, viņš pat vainoja “Emmy” organizāciju par to, ka viņa TV šovs neieguva apbalvojumu”.

Moderators vēlreiz Trampam prasīja, vai viņš pieņemtu rezultātu vēlēšanās, uz ko viņš teica, ka “man būtu japaskatās”, kas ir netipiska atbilde prezidenta kandidātam. Viņa kampaņas menedžere, viceprezidenta kandidāts un meita debates dienā gan bija teikuši, ka Tramps pieņemtu vēlēšanu iznākumu.

Kurš uzvarēja?

Vislabāk šajās debatēs sevi parādīja debašu moderators. Viņš veiksmīgi norādīja uz pretrunām abu kandidātu teiktajā un uzdeva atjautīgus papildjautājumus, izceļoties uz iepriekšējo moderatoru fona. Tramps ļoti bieži pārtrauca savu oponentu, apstrīdēja Klintones izteikumus par sevi, kas bija patiesi, vairākreiz mikrofonā sakot “Nepareizi!” un brīžiem uzvedoties bērnišķīgi. Klintone bija disciplinēta, lai arī reizēm reaģēja ar smaidu uz moderatora jautājumiem.

Debašu noslēgumā abiem bija dota minūte, lai pēdējo reizi censtos pārliecināt sabiedrību. Klintone šajā runā uzsvēra strādāšanu visu pilsoņu labā, atbalstu ģimenēm un cīnīšanos pret korporatīvajām interesēm. Tramps vairāk kritizēja oponenti, norādot, ka viņa saņem naudu no cilvēkiem, kas pārstāv korporatīvas intereses un pret kuriem grib cīnīties.

Pēdējās aptaujas pirms debatēm sliecās par labu Klintonei vidēji par sešiem punktiem, un Trampa sniegums šajās debatēs diez vai viņam palīdzēs samazināt pārsvaru.

Lai Tramps 8. novembrī uzvarētu vēlēšanās, viņam ir jāuzvar gandrīz visos “svārstīgajos” štatos, ko būs ļoti grūti panākt, vērtējot šībrīža atbalstu viņa kampaņai, kamēr Klintones izredzes iegūt nepieciešamo elektorālo balsu skaitu prezidentūrai ir daudz augstākas.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti