"Vesela virkne jautājumu, par kuriem liela daļa sabiedrības jau paši kļuvuši par ekspertiem, kā Suvalku koridors un citi, principā būtu daudz mazāk svarīgi, jo Baltijas jūra principā kļūtu par NATO iekšējo jūru. Mūsu kā valstu drošība noteikti palielinātos. Un arī stabilitāte reģionā kā tāda, jo riski un iespējas Krievijai kaut kā destabilizēt situāciju samazinātos," viņš stāstīja.
Runājot par abu valstu iemesliem lemt par pievienošanos NATO, Sārts stāstīja, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija redzams – bez iestāšanās NATO nav garantiju militārai aizsardzībai kara gadījumā, kā arī Krievija ir reāls drauds. Iepriekš nebija ticības, ka Krievija uzbruks kaimiņvalstij bez iemesla, kā arī šķita – pietiek ar būšanu Eiropas Savienībā, lai būtu aizsargāti kara gadījumā.
KONTEKSTS:
Somija vēlas kļūt par NATO dalībvalsti un lūgs uzņemt to NATO, paziņojis Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina. Vienlaikus par atbalstu dalībai aliansē paziņojusi arī kaimiņvalsts Zviedrijas valdošā sociāldemokrātu partija. NATO vadība jau solījusi, ka līdz dalības apstiprināšanai ir gatava sniegt Somijai un Zviedrijai drošības garantijas.