Rietumvalstu iedzīvotājiem iesaistoties militāros konfliktos, pieaug terorisma draudi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 9 mēnešiem.

Personības konfliktu dēļ, kā arī pieslienoties radikālām organizācijām, arvien vairāk Rietumvalstu iedzīvotāju stājas sakaros ar teroristiskām organizācijām un dodas uz aktīvām konflikta teritorijām.

Lai ierobežotu šādu pārvietošanos, vairākas valstis potenciālajiem teroristiem uz laiku atņems ceļošanas dokumentus. Taču tas nepasargā no draudiem, ko rada jau šobrīd ārzemēs esošie Rietumvalstu pilsoņi, kas mājup var doties arī caur Latviju.

Norvēģijas drošības dienesti nule vairāk pastāstījuši par terorisma draudiem, kuru dēļ kopš jūlija šajā ziemeļzemē bija izsludināts īpaši augsts terorisma draudu līmenis. Vēlāk dienesti atklāja, ka iespējamie uzbrucēji varētu nākt no Sīrijas. Daļa šīs valsts atrodas tā dēvētā Islamiskā kalifāta organizācijas kontrolē.

Tagad dienesti atklājuši arī taktiku, kādu, visticamāk, izmantotu teroristi. Tie vairs nebūtu masveida uzbrukumi, bet gan uzbrukumi individuālām personām, mājsaimniecībām. Arī zvanot pie durvīm un ielaužoties mājokļos, kad durvis atver, lai nogalinātu iemītniekus ar nažiem. Cita taktika ir tā dēvētais amoka skrējiens – kad teroristu grupa ieskrien ļaužu pilnā vietā un nogalina ar nažiem iespējami daudz apkārtstāvošos.

„Islāma valsts Sīrijā un Irākā” šokēja starptautisko sabiedrību ar ķīlnieku slepkavībām un atklātiem draudiem ar uzbrukumiem rietumvalstīm. Tomēr arvien lielākus draudus rada pašu rietumvalstu iedzīvotāji, kuri savas etniskas izcelsmes dēļ, vai, pieslienoties ekstrēmiskiem uzskatiem, radikalizējas un dodas uz aktīvo konfliktu zonām. Atgriežoties savā dzimtenē, viņi kļūst par bumbu ar laika degli. Cilvēki, kuri pakļaujas teroristu vadībai, guvuši speciālas iemaņas, bet ieceļošanai savās valstīs viņiem vīzas nav vajadzīgas.

ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija veic izmaiņas likumdošanā, lai uz laiku atņemtu šādiem cilvēkiem pases un identifikācijas kartes. Taču daļa jau šobrīd atrodas ekstrēmistu kontrolētajās teritorijās. Zinot, ka tiek novēroti, viņi var ielidot arī caur trešo valstu lidostām, bet dzimtenē atgriezties pa sauszemi.

Latvijas drošības policija sola, ka, vajadzības gadījumā, nepieciešamās ziņas par šīm personām saņemsim dienestu sadarbības ietvaros. Savukārt pašmāju potenciālajiem teroristiem pagaidām vēl ceļošanas dokumentus neatņems. 

„Ir gan daudzpusēji, gan divpusēji sadarbības mehānismi un, ja tiešām šo valstu rīcībā būs informācija, ka viņu pilsoņi var atgriezties caur Latvijas robežām, būsim informēti. Ja būs informācija, ka atgriežas mītnes zemēs ar noziedzīgiem nodomiem,” saka Latvijas Drošības policijas pārstāvis. „Šobrīd Latvijas tiesību normās nav tāda precedenta. Tur vajadzīga rūpīga izvērtēšana. Tas ir plašs pasākumu kopums, kas ir jāievieš,” viņš saka, piebilstot, ka  „diskusijas ir bijušas, bet plašākus komentārus nevēlos sniegt”.

Drošības dienesta apkopotā informācija ir pamats pārbaudēm uz robežas. To dara robežsardze. Jau pirmajā Šengenas informatīvajā sistēmā bija tuvu miljonam personu brīdinājumu. Šobrīd darbojas otrā, pilnveidotā šīs sistēmas versija un nacionālās valstis, tostarp Latvija, izmanto vēl citas sistēmas, fiksējot personu kustību. Aizturēšana nav vienīgā taktika. Noteiktām personām tiek veikta arī diskrētā atsekošana. „Ir noteikta procedūra. Ja pieprasījums, tad ir atbildes reakcija. Un iekšējās procedūras,” saka Robežsardzes Nacionālā koordinācijas centra priekšnieks, pulkvežleitnants Jānis Laimiņš.

Ārvalstu mediji runā par tūkstošiem lielo Rietumvalstu pilsoņu un iedzīvotāju, kas jau karo teroristu pusē radikālo kaujinieku konfliktos. Tomēr drošības dienesti operē ar mazāku skaitli. Divarpus tūkstoši cilvēku. No tiem daļa ies bojā aktīvās kara darbības zonās. Taču arī šis skaitlis ir pārāk liels, lai ignorētu mūsdienu terorisma draudus. Tostarp arī Latvijā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti