Līdz ar to nav piepildījušās pirmsvēlēšanu prognozes, ka republikāņi varētu iegūt kontroli abās Kongresa palātās, ņemot vērā augsto inflāciju ASV un demokrātu prezidenta Džo Baidena zemo popularitāti.
Pēc sākotnējo rezultātu apkopošanas vadošie republikāņi gan atzinuši, ka tā dēvētais republikāņu "sarkanais vilnis" vēlēšanās nav noticis, proti, atbalsts republikāņiem nav bijis tik liels, cik cerēts.
Demokrātu pārstāve, Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi tikmēr apgalvo, ka Pārstāvju palātas demokrātu deputātu un kandidātu rezultāti visā valstī ievērojami pārsniedz cerības.
Šajā vēlēšanās tika izraudzīti visi 435 deputāti Pārstāvju palātā un 34 no simts Senāta locekļiem.
Kopš 2018. gada Pārstāvju palātu kontrolē demokrāti, taču sākotnējie vēlēšanu rezultāti liecina, ka turpmāk vairākums būs republikāņiem. Viņi jau ir izcīnījuši vismaz 202 deputātu vietas, bet balsu skaitīšana vēl turpinās un vairākuma nodrošināšanai ir nepieciešamas vismaz 218.
Pārstāvju palātas Republikāņu frakcijas līderis Kevins Makārtijs sacīja, ka vēlētāji viņa partijai ir uzticējuši uzdevumu nolikt ASV "atpakaļ uz sliedēm".
"Republikāņi ir gatavi to paveikt. Tas būs jauns virziens pretī ekonomikai, kas ir spēcīga, kur jūs varēsiet piepildīt savas automašīnas bāku, pabarot savu ģimeni, un kur algas pieaugs nevis samazināsies. Tas būs jauns virziens pretī nācijai, kas ir pasargāta, kur kopienas ir aizsargātas, likuma izpilde tiek ievērota un noziedznieki saņem sodu," sola Makārtijs. "Tas būs jauns virziens pretī nākotnei, kas balstās uz brīvību, kur bērni ir pirmajā vietā un tiek mācīti tiekties uz lieliem mērķiem, tas būs virziens pretī atbildīgai valdībai. Kur valdība strādā jūsu labā, nevis pret jums. Republikāņi strādās ar ikvienu, kas vēlas mums pievienoties, lai īstenotu šo jauno virzienu, ko ir pieprasījuši amerikāņi."
Uz spēles likta kontrole pār Kongresu un ASV prezidenta Džo Baidena iespējas atlikušajos divos gados Baltajā namā īstenot savas iekšpolitikas un sociālās politikas ieceres.
Prezidenta partija tradicionāli ir zaudējusi vietas vidustermiņa vēlēšanās, republikāņiem uzvarot gan pēc Baraka Obamas, gan Bila Klintona pirmajiem prezidentūras diviem gadiem. Un šis gads, šķiet, nebūs izņēmums. Tomēr demokrātu zaudējumi galu galā varētu neizrādīties tik lieli, cik iepriekš paredzēts.
Pagaidām ir grūti prognozēt, kura no partijām iegūs vairākumu Senātā. Tas būs atkarīgs no balsošanas iznākuma Arizonas, Nevadas un Džordžijas štatos, kur vēl turpinās balsu skaitīšana.
Piemēram, Džordžijas štatā iespējams variants, ka ne demokrātu, ne republikāņu kandidātam nebūs vismaz 50% balsu, tādēļ nāksies rīkot otro kārtu 6. decembrī.
Ļoti iespējams, ka Senātā demokrātiem un republikāņiem būs vienāds deputātu skaits. Tādā gadījumā Kongresa augšpalātu kontrolēs demokrāti, jo viņiem vairākumu nodrošinās viceprezidentes Kamalas Harisas balss.
Būtisku uzvaru cīņā par Senātu demokrāti guva svarīgajā Pensilvānijas štatā, kur partijas sīvajā cīņā iztērēja miljoniem dolāru. Šajā štatā vēlētāji deva priekšroku demokrātam Džonam Fetermanam, nevis republikānim Mehmetam Ozam. Līdz šim Pensilvāniju Senātā pārstāvēja Pets Tumijs no republikāņu partijas.
Kopumā jāsaka, ka republikāņu cerētais plašais uzvaras gājiens jeb tā dēvētais "sarkanais vilnis" šajās vēlēšanās nav īstenojies. To atzinuši arī vadošie republikāņi.
Piemēram, Donalda Trampa galvenais sabiedrotais senators Lindsijs Greiems izteicies, ka šīs vēlēšanas "noteikti nav republikāņu vilnis". Savukārt senators Teds Krūzs, kurš iepriekš paredzēja "sarkano cunami", joprojām prognozē, ka republikāņi uzvarēs abās Kongresa palātās, taču sacīja, ka tas nav bijis tik liels vilnis, kā viņš cerēja.
Tiesa, vairāk nekā 100 republikāņu, kas noliedz ASV 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus, guvuši uzvaras, izcīnot vietas Kongresā, kā arī amatus štatu līmenī visā valstī.
Pēc mediju pasūtītas jaunas aptaujas datiem secināms, ka vairāk nekā divas trešdaļas to vēlētāju, kas balso par Pārstāvju palātas kandidātiem, nevēlas, lai prezidents Džo Baidens kandidētu uz atkārtotu ievēlēšanu 2024. gadā.
Aptuveni 9 no 10 republikāņu vēlētājiem teica, ka nevēlas, lai Baidens piedalītos nākamajā prezidenta vēlēšanu kampaņā, bet mazāk nekā 6 no 10 demokrātu vēlētājiem uzskatīja, ka viņam vajadzētu kandidēt.
Nākamnedēļ par savu kandidatūru 2024. gada prezidenta vēlēšanās varētu paziņot Donalds Tramps.
Republikāņu vidū nopietns konkurents Trampam varētu būt Floridas štata gubernators Rons Desantiss, kurš otrdien ar pārliecinošu vairākumu tika pārvēlēts gubernatora amatā, bet devis mājienus, ka varētu iesaistīties cīņā par Balto namu.
Tramps par to nav sajūsmā. Viņš paziņoja, ka tādējādi Desantiss nodarītu kaitējumu Republikāņu partijai. Tramps arī piedraudēja publicēt neglaimojošu informāciju par Desantisu.
Vienlaikus ar Kongresa vēlēšanām 36 ASV štatos norisinājās gubernatoru vēlēšanas. Dažās pavalstīs vēlētāji ir izdarījuši vēsturiskus lēmumus.
Piemēram, Masačūsetsas štats kļūs par pirmo pavalsti, ko vadīs lesbiete – 51 gadu vecā demokrāte Mora Hīlija, kura iepriekš bija štata ģenerālprokurore.
Savukārt par pirmo melnādaino Mērilendas štata gubernatoru kļūs demokrāts Vess Mūrs, bet konservatīvais Ārkanzasas štats ir ieguvis savu pirmo gubernatoru sievieti – republikāni Sāru Hakabī-Sāndersu, kura prezidenta Donalda Trampa valdīšanas laikā bija Baltā nama preses sekretāre.
