Labrīt

Ceļā uz Dziesmu svētkiem: Melngaiļa "Jāņuvakars" sākumā bija iecerēts kā baleta skats

Labrīt

3×3 nometne Salacgrīvā

Talakivkas skolā Ukrainā bērnus māca izvairīties no mīnām

SPECIĀLI no Donbasa: Talakivkas skola - patvertne un mācībstundas, kā neuzkāpt uz mīnas

Bruņotais konflikts Ukrainas austrumos liek ciest arī bērniem. Bumbu patvertne, mācībstundas par drošību un kā neuzkāpt uz mīnām. Tā ir realitāte vienā no skolām, kas atrodas Ukrainas valdības kontrolētajā teritorijā tikai dažus kilometrus no kontaktlīnijas, kas šķir valdības un separātistu spēkus. Piefrontē esošo mācību iestāžu skaits ir mērāms simtos.

 

Grigorijs situāciju salīdzina ar Otro pasaules karu

Pusstundas brauciena attālumā no Mariupoles, Ukrainas valdības kontrolētajā Doņeckas apgabala daļā netālu no kontaktlīnijas, aiz kuras teritoriju jau kontrolē prokremliskie separātisti, autobusa pieturā Talakivkas ciematā pie lauku skolas Nr.58 sastopu pensionāru Grigoriju. Viņš gaida savu mazmeitu, kas mācās šajā skolā. Vispirms pastāstot, kā viņš kādreiz padomju laikā ceļojis uz Baltiju, Grigorijs sarunā saka, ka patlaban dzīve šeit „nav medusmaize”:

''Trīs ar pusi gadi kara. Nu kā var iet? Un kad beigsies, tas vēl nav skaidrs.
- Vai šeit apšaudes dzirdamas?
- Nu bet kā, protams, ja, lūk, - praktiski pusotrs, divi kilometri no šejienes līdz līnijai.
- Vai ir arī kādi postījumi?
- Nē, šeit centrā nav, bet nomalēs ir. Tas bija sākumā, bet tagad pa ciematu vairs gandrīz nemaz nešauj.''

Situācija te saspringtāka bija pirms diviem, trim gadiem. Tad bija bailīgi, atzīst Grigorijs, piebilstot, ka

tagad ir vairāk klusuma brīžu, bet apšaudes mēdz būt joprojām.

Tas, protams, ir nepatīkami arī bērniem, norāda Grigorijs, kas viņam liek pašreizējo situāciju salīdzināt ar Otro pasaules karu:

„Viņi vēl ir bērni – viņi pagaidām neapzinās un nesaprot, kas tas ir un kā. Jā, dzird, ka sprāgst, ka karš. Bet to viņi pēc tam sapratīs. Tāpat kā Lielajā Tēvijas karā – mans tēvs un māte arī bija šajā zonā. Saka, ka tad fronte ātri pārgāja. Aizgāja tur, pēc tam atpakaļ, un viss. Jā, bija bombardēšana. Bet nebija kā tagad, kad viss ievelkas.”

Skolu apšauda, bērniem jāslēpjas patvertnē

Skolā mācās aptuveni 260 bērni, kopš konflikta sākuma 2014.gadā tā bijusi pakļauta apšaudēm vismaz 15 reizes. Tas licis skolas pagrabā ierīkot patvertni.

Kaut situācija jau kādu laiku, ja tā var teikt, normalizējusies, patvertni nācās izmantot vēl tikai pirms dažām nedēļām,

norāda skolas direktore Zoja Semerenko. Pie skolas bija bērnu vasaras nometne, un netālu atskanēja šāvieni:

„Tomēr ir pagājuši jau trīs gadi, un viņi dod par sevi zināt. Ir bijuši baiļu periodi, bet bērni jau nedaudz pielāgojušies un ir apguvuši ātrās reaģēšanas prasmes. Ja tas ir vakarā mājās, tad viņi ar ģimeni nokāpj pagrabā, ja šeit skolā – mēs, protams, līdz ar zvanu nokāpjam patvertnē. Bet tas ir smags process. Daudzi bērni noslēdzās sevī, tā bija stresa situācija. Tikai apmācības ļāva viņiem atvērties – pastāsti otram, kas tevi satrauc, bet esi pats, atslābinies. Bērnam bērnība ir jādzīvo, kā mēs sakām, vajadzīgajā līmenī.”

Pa visu skolu uz sienām izlīmētas sarkanas bultiņas ar uzrakstu СХОВИЩЕ jeb patvertne, rādot ceļu, kur tā atrodas. Nokāpjot pagrabstāvā, pa ceļam uz patvertni gaitenī izlīmēti plakāti, kuros brīdināts par mīnām un kā no tām izvairīties. Pati patvertne ir sadalīta divās palielās telpās ar zaļām sienām. Šeit ir kopumā 28 gultasvietas, kas pārklātas ar pelēkām flaneļa segām.

Bērniem skolā ir mācībstundas, kā rīkoties, arī par to, kā izvairīties no mīnām – nestaigāt pa krūmājiem, izmantot zināmus ceļus, būt uzmanīgam, ievērot dīvainas lietas, piemēram, kāju ceļu līmenī novilktas drātis.

Psihosociālo slodzi palīdz noņemt rotaļās

Bet viena no telpām skolas otrajā stāvā paredzēta aktivitātēm stresa noņemšanai bērniem. 13 gadus vecais Vitālijs saka - te var spēlēties, psihologi stāsta, kā nomierināties:

„Tagad pieklusis, agrāk vairāk šāva. Patvertnē atrodas ūdens, aptieciņas, kabatas lukturi, krēsli un gultas. Tur parasti pavadām divas stundas, varbūt vairāk.”

Ar ANO Bērnu fonda un Eiropas Savienības atbalstu ierīkotajā klasē skolotāja Jeļena Gorba vada rotaļu. Viņa norāda, ka tas ir viens no veidiem psihosociālās spriedzes noņemšanai bērniem. Skolotāja Jeļena izgājusi īpašas apmācības un to dara brīvprātīgi, viņas pamatdarbs ir informātikas pasniegšana:

„Problēma ir liela. Dzīvot situācijā, kāda izveidojusies mūsu valstī - tas ir smagi. Bet bērnība ir bērnība, pareizi? Tādēļ mēs nedrīkstam ļaut bērniem kļūt nomāktiem, ļauties izmisumam.

Šī ir istaba, uz kuru viņi ar atnākt, socializēties viens ar otru. Mums ir wai-fai, bezvadu internets, viņi var bez maksas pasēdēt internetā. Ciematā ne visiem ir internets. Tādēļ viņiem tas ir daudz.”

UNICEF lēš, ka gar visu kontaktlīniju frontes tuvumā atrodas aptuveni 290 izglītojošas iestādes tikai Ukrainas valdības kontrolētajā pusē vien.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti