Pētījums: Nabadzībai Eiropā ir sievietes seja

Ziemassvētkos bieži tiek runāts par labdarību un palīdzību trūcīgiem cilvēkiem. Vairāki nesenie pētījumi liecina, ka nabadzības riskam visvairāk ir pakļautas vientuļās mātes, daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar īpašajām vajadzībām, imigranti, kā arī vientuļās pensionāres.

Nabadzībai Eiropā ir sievietes seja. To skaidri apliecina dažādu pētījumu un statistikas dati.

Kopumā gandrīz katrs ceturtais eiropietis ir pakļauts nabadzības riskam un vairāk nekā puse no šiem cilvēkiem ir sievietes.

Viena no lielākajām riska grupām ir vientuļie vecāki, starp kurām vairums ir sieviešu. Pētniece Jolanta Reingarde no Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta uzsver, ka nabadzības riskam ir pakļauti 48% vientuļo māšu un tikai 32% vientuļo tēvu. Otra grupa ir daudzbērnu ģimenes.

“Jo vairāk ģimenē ir bērnu, jo lielāks ir nabadzības risks. Kamēr mēs tā turpināsim, mēs nevarēsim sagaidīt dzimstības pieaugumu Eiropā," norāda Reingarde.

Statistika liecina, ka nabadzībā dzīvo 17% pāru ar vienu bērnu. Savukārt, ja bērnu skaits sasniedz trīs, tad šāds risks gandrīz dubultojas. Tas ir skaidrojams ne tikai ar lielākiem izdevumiem bērnu audzināšanai, bet arī ar to, ka daudzbērnu mātes biežāk paliek mājās vai strādā nepilnas slodzes darbu. Tādēļ kopējie ģimenes ienākumi sarūk.

Līdz ar to daudzbērnu ģimenes lielā mērā ir atkarīgas no tēva ienākumiem. Ja tēvs darbu zaudē, tad 70% daudzbērnu ģimeņu riskē iekrist nabadzībā, saka Reingarde. “Tas parāda, ka par katra bērna piedzimšanu ģimenēm ir jāmaksā ļoti liela cena. Ja valstu politika netiks veidota tā, lai atbalstītu ģimenes, mēs varam nākotnē sastapties ar ļoti nopietnām problēmām," skaidro pētniece.

Atsevišķi pētnieki uzskata, ka būtībā sabiedrība soda sievietes par bērnu dzemdēšanu. Darbspējīgā vecumā viņas ir spiestas strādāt mazāk vai nepilnu slodzi, bet vecumdienās saņem zemu pensiju, jo nav maksājušas pietiekami lielas sociālās iemaksas.

Lai to mainītu būtu nepieciešami gan bērnu dārzi, gan lielāka vīriešu iesaiste bērnu audzināšanā, gan arī līdzvērtīga samaksa par padarīto darbu. Nodarbinātības nozīmi cīņā ar nabadzību pasvītro arī Eiropas Savienības sociālo lietu komisāre Marianna Taisena.

“Darba atrašana joprojām ir galvenā prioritāte cīņā ar nabadzību. Katrs astotais strādājošais gūst ienākumus zem nabadzības sliekšņa," saka Taisena. "Kopš finanšu krīzes sākuma, šādu cilvēku ir kļuvis vairāk.

Tomēr kopumā mūsu analīze parāda, ka pilnas slodzes darbs ir lielisks veids, kā cilvēki var izkļūt no nabadzības. Mēs arī secinājām, ka lai arī bezdarbniekiem atrast darbu ir sarežģīti, tomēr jau strādājošajiem cilvēkiem ir salīdzinoši vienkāršāk iegūt labāk apmaksātu pozīciju," pauda Taisena.

Kopumā Eiropā pēdējo piecu gadu laikā mazturīgo cilvēku skaits ir pieaudzis par četriem miljoniem. Lielā mērā tas ir skaidrojams ar finanšu krīzes radīto bezdarbu. Latvijā nabadzības risks ir augstāks nekā vidēji Eiropā. Tam ir pakļauti 33% iedzīvotāju, salīdzinājumā ar 24% vidēji ES.

Cilvēki ar īpašajām vajadzībām un iedzīvotāji ar ļoti zemu izglītību arī ir sevišķi ievainojami. Tādēļ Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas galvenais ekonomists Sergejs Gurijevs mudina vairāk domāt par izglītības kvalitāti.

“Lielā mērā situācija Baltijas valstīs ir ļoti līdzīga Rietumeiropas valstīm. Tādēļ mūsu ieteikumi būtu gandrīz tie paši, kādus mēs dodam arī citiem," analizē Gurijevs.

"Proti, ir jādomā par izglītību. Gan par bērnudārziem, gan par skolām un universitātēm, gan arī par izglītību mūža garumā. Tas ir ārkārtīgi būtiski, lai panāktu, ka globalizācija un tehnoloģiskas progress nestu labumu ne tikai dažiem, bet gan plašām sabiedrības grupām," pauž Gurijevs.

Tomēr vismaz viens faktors atšķir Latviju, Lietuvu un Igauniju no citām Eiropas valstīm. Tās ir mājokļa uzturēšanas izmaksas. Baltijas valstīs īrei un komunālajiem maksājumiem tiek tērēta proporcionāli lielāka ienākumu daļa, nekā citās valstīs. Daudziem grūti ir arī kaut ko iekrāt, saka Reingarde no Viļņā bāzētā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta.

“Divas sarežģītākās lietas būtu ietaupījumu veidošana, lai spētu apmaksāt neparedzētus izdevumus, un ceļošana. Pie mums, Baltijas valstīs, ir krietni vairāk cilvēku, nekā vidēji Eiropā, kuri nevar to atļauties. Citiem vārdiem sakot, ļoti daudz cilvēku dzīvo no algas līdz algai," pauda Reingarde.

ES nospraustais mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam mūsu valstu blokā būtu par 20 miljoniem mazāk trūcīgo iedzīvotāju. Lai gan situācija pamazām uzlabojas, pašreiz nešķiet, ka tuvāko divu gadu laikā šo mērķi varētu izdoties izpildīt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti