No 2011. līdz 2015. gadam ir notikusi visaktīvākā darbaspēka kustība uz Vāciju no citām ES dalībvalstīm, kad valstī ir ieradušies ap 5 miljoniem migrantu cerībā atrast darbu laikā, kad lielās ekonomikas un finanšu krīzes seku dēļ pašu zemēs tā ir trūcis. Vācija, kurai lielie satricinājumi gāja secen, ir spējusi izmantot šo situāciju un piesaistīt jaunu un labi kvalificētu darbaspēku – tā vēsta Vācijas Ekonomikas pētījumu institūts savā jaunākajā pārskatā par to, kas ir palīdzējis Vācijai pēdējos gados audzēt finanšu un ekonomikas jaudu.
Vācija tāpat kā daudzas citas zemes, it īpaši Rietumeiropas, noveco un zaudē darbarokas, līdz ar to darbaspēka piesaistīšana ir bijusi pārdomāta un valdības veicināta politika, īpaši nozarēs, kas nācijai ir svarīgas un pieprasītas, piemēram, amatniecībā.
Taču pētījuma autors Mariuss Klemenss norāda, ka tagad Vācijai būs vairāk jāpiepūlas, lai piesaistītu darbaspēku, jo pēc ilgās un smagās finanšu krīzes attīstību un ekonomisku augšupeju sāk piedzīvot arī citas eirozonas valstis, kas līdzīgā kārtā meklēs kvalificētus strādniekus.
Pēdējā laikā ievērojami daudz pieteikumu kvalificētam darbam Vācijā ir iesnieguši sīrieši, kuri kā bēgļi ir ieradušies lielās migrācijas krīzes laikā 2015. gadā. Vispirms viņi vēršas varas iestādēs ar lūgumu atzīt viņu kvalifikāciju atbilstoši Vācijas likumiem. Daudz šādu pieprasījumu ir arī no Serbijas, kā arī Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem.
Vācijai īpaši trūkst speciālistu veselības sektorā - vajag medmāsas, ārstus un fizioterapeitus. Pirms gada šajā nozarē Vācijas varas iestādes ir apstiprinājušas vairāk nekā 20 000 ārzemnieku, un tas ir par 14 procentiem vairāk nekā līdz tam. Arī liela daļa sīriešu, serbu un Bosnijas un Hercegovinas speciālistu ir kvalificējušies medicīnas nozarei.
Vācija joprojām ir visturīgākā un ekonomiski stabilākā ES dalībvalsts, kas vēl vasarā sasniedza budžeta pārpalikuma rekordu. Tas, tiesa, mudināja kritiķus brīdināt Vāciju par to, ka tā salīdzinājumā ar citām bagātām zemēm par maz investē. Īpaši Vāciju kritizēja ASV prezidents Donalds Tramps, sakot, ka lielais budžeta pārpalikums un Vācijas plaukstošais eksports veido globālā tirgus nelīdzsvarotību.
Jautājumi ir par to, kā attīstīsies turpmākā Vācijas ekonomikas un finanšu līkne un kas notiks ar migrācijas politiku, kad savu amatu atstās pašreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele, ko darīt viņa ir solījusi pēc diviem gadiemun kuras laikā Vācija ir spējusi saglabāt nemainīgu izaugsmi.
