Šie raksturoti kā lielākie plūdi Ukrainā kopš 2008.gada. Pēc trīs dienu spēcīgām lietavām šīs nedēļas sākumā Ukrainas rietumos upes izgāja no krastiem, appludinot gandrīz 300 pilsētas un ciematus, kopumā 10 tūkstošus māju. Bojāti 500 kilometri autoceļu un vairāk nekā 130 tilti.
Plūdi vissmagāk skāra Ivanofrankivskas apgabalu, kur bojā gājuši trīs cilvēki. Tostarp divi, kuru automašīnu aizskaloja upē. Dabas stihija skāra arī blakus esošos apgabalus. Dienesti izglāba un evakuēja vairākus simtus iedzīvotāju.
“Neko nepaspējām izglābt. Stāvējām līdz krūtīm ūdenī un centāmies noturēt savas automašīnas ar rokām. Mans tēvs savu, un es savu. Ūdens mašīnu aizskaloja prom. Tagad mēs pat nezinām, no kura gala sākt,” par pieredzēto stāsta plūdu skarta ciemata iedzīvotājs Oleksandrs Vološins.
Ceturtdien, 25. jūnijā, lietavu un plūdu skarto reģionu apmeklēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, lai novērtētu postījumu apmērus un tiktos var vietējiem iedzīvotājiem. Lai tiktu galā ar postījumu radītājām sekām, Ukrainas valdība norīkojusi pusotru tūkstoti ārkārtas dienestu darbinieku.
Varasiestādes aplēsušas, ka plūdu radīto postījumu novēršana izmaksās vienu miljardu Ukrainas grivnu jeb aptuveni 33 miljonus eiro.
Zelenskis aicinājis atbalstu sniegt Eiropas Savienībai un NATO. Ukrainas ārlietu ministrija paziņojumā teica, ka cer uz abu organizāciju palīdzību kritiskās infrastruktūras aizsargāšanā un ekonomiskā kaitējuma atvieglošanā. ASV vēstniecība Ukrainā paziņojusi, ka atvēlējusi 100 tūkstošus dolāru humānās krīzes novēršanai plūdu skartajos apgabalos.
Patlaban ūdens pamazām atkāpjas. Taču Ivanofrankivskas apgabala prokuratūra ierosinājusi krimināllietu par virkni mežu nelikumīgas izciršanas gadījumu Ukrainas Aizkarpatos. Sākotnējās izmeklēšanas secinājumi liecina, ka tik liela apmēra katastrofiskus plūdus varēja veicināt masveida floras iznīcināšana un mežu izciršana, mazinot kalnu nogāžu augsnes spējas absorbēt lietus ūdeni.
