Bet tikmēr bijušais “Jukos” vadītājs Mihails Hodorkovskis paziņojis, ka Krievijas vadība pašlaik cenšas mākslīgi radīt saspīlējumu ar Rietumu pasauli, lai novērstu sabiedrības skatienus no savas neefektīvās darbības.
Pagājušā gada vasarā Hāgā bāzētā arbitrāžas tiesa uzlika par pienākumu Krievijas Federācijai izmaksāt bijušajiem naftas kompānijas “Jukos” akcionāriem kopsummā aptuveni 50 miljardus ASV dolāru par savulaik nelikumīgi pārņemtajiem kompānijas aktīviem.
Gadu vēlāk Beļģijas varas iestādes ir arestējušas Krievijas Federācijas īpašumus Beļģijas Karalistē. Par to sākotnēji ziņoja Krievijas informācijas aģentūra „Interfaks”. Tās rīcībā esošā informācija liecināja, ka tiesu izpildītāji ir nosūtījuši attiecīgus paziņojumus kopumā 47 uzņēmumiem, kas reģistrēti Briseles reģionā. Šajā sarakstā iekļuvušas faktiski visas lielākās bankas, organizācija „Eirokontrole”, kas regulē gaisa satiksmi virs Eiropas, Krievijas pārstāvniecības Beļģijā, izņemot diplomātiskās, kā arī dažādas nevalstiskās organizācijas un masu saziņas līdzekļi.
Tiesu izpildītāju paziņojumā norādīts, ka divu nedēļu laikā organizācijām ir jāsniedz informācija par to īpašumā esošajiem līdzekļiem, Krievijas Federācijas īpašumiem un parādiem pret Krieviju. „Interfaks” ziņoja, ka šādas prasības izvirzītas pēc kompānijas „Jukos Universal Limited” iesnieguma, jo kompānija baidās, ka Krievija nepildīs Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma prasības un savas saistības atmaksāt tai pienākošos summu, kas sasniedz 1,65 miljardus eiro.
Taču vēlāk Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noraidījusi, ka Krievijas īpašumu arests Beļģijā būtu saistīts ar bijušo kompānijas “Jukos” akcionāru prasību. Intervijā televīzijas kanālam „Dožģ” tiesas pārstāvji uzsvēruši, ka “Jukos” lietas sprieduma izpildes noteikumi pagaidām vēl tikai tiek apspriesti Eiropas Padomes ministru komitejā.
Krievijas prezidenta palīgs Andrejs Belousovs paziņojis, ka situācija ar Krievijas īpašumu arestu ir izteikti politizēta. Viņš atzinis, ka šāds scenārijs nav negaidīts un jau ir bijis prognozēts iepriekš. Krievijas puse notiekošo uzskatot par nelikumīgu darbību, solot īstenot pretdarbības, lai tiesiskā ceļā aizstāvētu savas intereses. Belousovs arī paudis cerību, ka veselais saprāts uzvarēs un šis stāsts tālāk īpaši neattīstīsies un nenovedīs pie vēl lielāka attiecību saspīlējuma.
Bet tikmēr bijušais “Jukos” vadītājs Mihails Hodorkovskis ceturtdien, komentējot Krievijas ārpolitiku, izteicies, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins mākslīgi veicina konfliktu ar Rietumu pasauli. Pēc Hodorkovska vārdiem, attiecību pasliktināšanos ir iedvesmojusi Krievijas elite, kas tādējādi vēlās saglabāt savu varu. Turklāt šāds mākslīgi radīts konflikts palīdzēšot novērst sabiedrības uzmanību no pašas Krievijas samilzušajām problēmām, piemēram, korupcijas un valsts pārvaldes neefektīvās darbības.
Atlantijas padomes sanāksmē Mihails Hodorkovskis arī prognozējis, ka par nekādu Krievijas un Rietumu tuvināšanos nevarēs runāt tik ilgi, kamēr pie varas būs Vladimirs Putins, bet visā Krievijas elitē neesot neviena cilvēka, kurš patiesi vēlētos aizstāvēt valsts nacionālās intereses. Taču agri vai vēlu varas maiņa Krievijā notikšot un tad Rietumiem ir jābūt gataviem palīdzēt Maskavai integrēties starptautiskajā sistēmā, piemēram, iestāties NATO vai pat Eiropas Savienībā.
