Nabadzīgiem cilvēkiem, kuri apskauž bagātniekus, vajadzētu vairāk strādāt, bet mazāk dzert un izklaidēties, lai gūtu panākumus dzīvē, ir pārliecināta pasaulē bagātākā sieviete Austrālijas kalnrūpniecības magnāte Džina Rainhārta.
"Ja jūs apskaužat tos, kam ir vairāk naudas, tad vienkārši nesēdiet un nežēlojieties. Dariet kaut ko, lai paši nopelnītu vairāk naudas, – pavadiet mazāk laika dzerot vai pīpējot un izklaidējoties un vairāk laika veltiet darbam," viņa norāda savā ceturtdienas publikācijā žurnālā "Australian Resources & Investment" ("Austrālijas resursi un investīcijas").
"Kļūstiet par vienu no tiem cilvēkiem, kuri smagi strādā, investē un būvē, un vienlaikus radiet nodarbinātību un iespējas citiem. Kļūt par miljonāru nav nekāds monopols," pauž Rainhārta, kuras bagātības apmērs tiek lēsts 29 miljardu Austrālijas dolāru (aptuveni 17 miljardu latu) apmērā.
Miljardiere arī apgalvo, ka Austrālijā nabadzību vairojot sociālistiskā un pret biznesu vērstā valdības politika. Rainhārta mudināja valdību samazināt minimālo algu, jo pretējā gadījumā, pēc viņas teiktā, Austrāliju piemeklēšot Grieķijas liktenis.
Rainhārta arī uzsver, ka tieši miljonāri un miljardieri, kuri izvēlas investēt Austrālijā, esot tie, kuri sniedzot vislielāko palīdzību mazturīgiem cilvēkiem un jauniešiem.
Austrālijas valdība bagātnieces izteikumus nodēvēja par aizskarošiem.
"Šādi komentāri ir aizskaroši miljoniem Austrālijas strādājošo, kuri ik dienas dodas uz darbu un smagi strādā, lai pabarotu savus bērnus un samaksātu rēķinus," sacīja Austrālijas finanšu ministrs Veins Svans, kurš pazīstams ar savu kritisko attieksmi pret Austrālijas kalnrūpniecības miljardieriem.
Ministrs vairākkārt vērsies pret Rainhārtu, ogļrūpniecības magnātu Klīvu Palmeru un dzelzsrūdas magnātu Endrjū Forestu, kuri rīkojuši pret valdību vērstas kampaņas, lai panāktu savam biznesam mazākus nodokļus.
Savukārt Austrālijas veselības ministre Tanja Pliberseka norādīja, ka Rainhārtai no savām miljardieres pozīcijām esot viegli runāt, ka cilvēkiem, kuri saņem minimālo algu, vajadzētu maksāt mazāk. Ministre arī atgādināja, ka Rainhārtas bagātība nav tikai viņas pašas pūliņu rezultāts, jo kalnrūpniecības kompāniju "Hancock Prospecting" viņa mantojusi no sava tēva Lenga Hankoka.
"Rainhārta apgalvo, ka miljonāri un miljardieri dod lielāko sociālo labumu, bet vienlaikus cenšas importēt lētu ārvalstu darbaspēku un izvairīties no nodokļiem. Uz kādas planētas gan viņa dzīvo? Viņai vajadzētu mazāk laika veltīt retorikai, bet vairāk laika izmantot, lai dalītos [iegūtajos labumos ar sabiedrību]," pārliecību pauda kalnrūpniecībā strādājošo arodbiedrības prezidents Tonijs Meihers.
"Hancock Prospecting" pieder tiesības uz zemes nomu Pilbaras reģionā Rietumaustrālijā, kur ir pasaulē lielākās dzelzsrūdas atradnes.
Austrālijas biznesa žurnāls "Business Review Weekly" (BRW) maijā publicēja 200 Austrālijas bagātnieku sarakstu, ierindojot Rainhārtu pirmajā vietā. Rainhārta turības ziņā pārspēja ASV lielveikalu tīkla "Wal-Mart" mantinieci Kristiju Voltoni.
BRW novērtēja 58 gadus vecās Rainhārtas personīgo mantu ar 29,17 miljardiem Austrālijas dolāru (15,76 miljardiem latu), līdz ar to viņa pirmoreiz bagātības ziņā pārspēja Voltoni.
ASV žurnāls "Forbes" martā novērtēja Voltones un viņas ģimenes bagātību ar 25,3 miljardiem ASV dolāru (13,8 miljardiem latu), bet Rainhārtas bagātību ‒ ar 18 miljardiem ASV dolāru (9,8 miljardiem latu).
BRW bagātnieku saraksta redaktors Endrjū Hītkouts informēja, ka Rainhārtas bagātība 12 mēnešu laikā ir gandrīz trīskāršojusies, pieaugot par 18,87 miljardiem Austrālijas dolāru (10,2 miljardiem latu), jo kalnrūpniecības preču produkcijas cenas kāpušas un viņa noslēgusi divus līgumus dzelzsrūdas un ogļu ieguves nozarēs.
Palielinoties pieprasījumam pēc Austrālijas dabas resursiem, Rainhārta ar laiku pat varētu pārspēt pasaules bagātāko cilvēku ‒ Meksikas telekomunikāciju magnātu Karlosu Slimu, kura bagātība novērtēta ar 69 miljardiem ASV dolāru (37,7 miljardiem latu), prognozēja Hītkouts.
