Pirms 75 gadiem Vācijas pilsētā Nirnbergā tika pasludināts spriedums nacistiskās Vācijas vadošajām amatpersonām par pastrādātajiem kara noziegumiem. Tagad Nirnberga ir izvēlēta par vietu, kur īpašā konferencē tika apspriesti noziegumi, kurus pret savu tautu gandrīz gadsimtu vēlāk ir īstenojis Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko.
Šo tiesisko konferenci bija ierosinājis Baltkrievijas opozīcijas Koordinācijas padomes prezidija loceklis un Tautas pretkrīzes pārvaldes vadītājs Pāvels Latuško. Dienā pirms konferences Nirnbergā bija sapulcējušies baltkrievu diasporas pārstāvji un pilsoniskie aktīvisti. Uzrunājot viņus, Pāvels Latuško pauda pārliecību, ka pašlaik Baltkrievijā tiek pastrādāti tādi noziegumi, kādi nav pieredzēti kopš Otrā pasaules kara, tāpēc Lukašenko ir pelnījis, lai viņš tiktu atzīts par noziedznieku.
"Mums ir jāatzīst par noziedznieku gan viņš, gan cilvēki, kas viņam palīdz. Un faktu ir pietiekami. Viņš pats 8. augustā atzinās, ka ir devis pavēli šaut cilvēkus uz Baltkrievijas ceļiem. Mēs zinām par nāves eskadroniem.
Mēs zinām, ka ir gājuši bojā vairāki cilvēki – Viktors Gončars, Jurijs Zaharenko un citi. Uz daudziem ir šauts pēc viņa pavēles.
Viņš ir pavēlējis sist cilvēkus, tas joprojām tiek darīts, un viņš to turpinās darīt. Taču tas, cik ilgi tā turpināsies, būt atkarīgs no Eiropas politiķu gribas, no tiesiskās sistēmas, kas ir spējīga strādāt," paziņoja Latuško.
Jau uzrunājot konferences dalībniekus, Latuško atgādināja, ka arī Eiropas Parlaments savā deklarācijā ir aicinājis izmeklēt Lukašenko režīma pastrādātos noziegumus, tostarp rosinot izveidot īpašu tribunālu. Vienlaikus baltkrievu opozīcijas līderi rosina arī neatzīt Lukašenko par Baltkrievijas oficiālo prezidentu, padarot viņu par politisku nulli, kuram nav iespēju ne tikties ar ārvalstu politiķiem, ne, piemēram, aizņemties naudu ārvalstīs. Baltkrievu demokrātisko spēku redzamākā līdere Svjatlana Cihanouska norādīja arī uz vairākām darbībām, kuras būtu ļoti palīdzošas.
"Es aicinu demokrātiskās valstis turpināt atbalstīt Starptautisko atbildības platformu Baltkrievijai, apkopojot, precizējot un saglabājot pierādījumus par Baltkrievijā pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Mēs aicinām virzīt uz priekšu universālās jurisdikcijas un krimināllietas pret Lukašenko. Sākt izmantot starptautiskās konvencijas, lai iesniegtu valstu sūdzības par Lukašenko režīmu dažādām starptautiskām organizācijām. Tas varētu ļaut atņemt režīmam balsstiesības, piemēram, "Interpol" vai citās organizācijās. Mēs arī aicinām nodrošināt pienācīgu finansējumu Augstā cilvēktiesību pārstāvja izmeklēšanas komisijai cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanai, jo šī biroja finansējums ir ticis ievērojami samazināts," sacīja Cihanouska.
Kā konferences laikā atzina cilvēktiesību aizstāve, Starptautiskā pilsonisko iniciatīvu centra "Mūsu mājas" vadītāja Olga Karača, pašlaik no Lukašenko režīma puses tiekot darīts viss iespējamais, lai savāktie pierādījumi par noziegumiem pazustu.
Tiekot iebiedēti juristi, aktīvisti, žurnālisti un viņu ģimenes. Taču Olga Karača ir pārliecināta, ka jau uzsāktos procesus apturēt nebūs iespējams.
"Cik es zinu Eiropas sistēmu, tā ir ļoti birokrātiska. Taču mums par labu runā fakts, ka kādu procesu ir ļoti grūti iekustināt, bet to ir ļoti grūti apturēt. Mums labā ziņa ir tāda, ka šie procesi jau ir aizsākti, bet Lukašenko vienkārši pāršķirt lapu un tos apturēt būs daudz grūtāk, nekā mums bija tos uzsākt. Un šeit ir runa par ļoti dažādiem līmeņiem, sākot ar Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju un beidzot ar Vācijas federālo prokuroru vai ANO struktūrām," klāstīja Karača.
Šīs konferences laikā izskanējis ierosinājums pie Lukašenko režīma pastrādātajiem noziegumiem pieskaitīt arī Baltkrievijas varas iestāžu neveiksmīgo un nolaidīgo cīņu pret Covid-19. Proti, Baltkrievijas Tautas Republikas trimdas valdība aicina uzskatīt Covid-19 par ķīmisko ieroci, kas tiek izmantots pret baltkrievu tautu, tāpēc šādu noziegumu varētu pielīdzināt genocīdam.
