Nīderlandes ārlietu ministrs: Krievijai jārāda gan dūre, gan pastiepta roka

Lai uzturētu drošību mūsu reģionā, Eiropas un NATO valstu sadarbība ir svarīgāka nekā jebkad. Tāpēc Nīderlandes gaisa spēki gan pērn, gan šogad patrulēs Baltijas gaisa telpā,  viesojoties Rīgā, otrdien uzsvēra Nīderlandes ārlietu ministrs Berts Kunderss. 

Tiekoties ar savu Latvijas kolēģi Edgaru Rinkēviču,  pārrunāts arī jautājums par attiecībām ar Krieviju. Kunderss uzsvēra, ka Nīderlande saziņā ar Krieviju izvēlējusies saglabāt racionālu pieeju. Pat situācijā, kad abu valstu attiecības ir būtiski iedragātas, kopš virs Ukrainas tika notriekta pasažieru lidmašīna, kas bija ceļā no Nīderlandes uz Malaiziju. 

„Mums nav problēmu ar Krievijas iedzīvotājiem. Viņi ir Eiropas daļa, un mēs redzam viņus kā draugus. Bet sankcijām jāturpinās, jo netiek pildīta Minskas vienošanās. Spēka politika diemžēl ir vajadzīga, bet reizē mums jāpadod Krievijai pretī roka,” pauda ministrs.

„Mums jāturpina pārrunas un diskusijas. Mums jānonāk pie iespējami drīzas vienošanās, lai ukraiņu tauta var dzīvot valstī, kas respektē tās neatkarību un ļauj atgriezties pie normālas dzīves,” sacīja Kunderss.

Jau ziņots, ka pērnvasar lidmašīnas MH17 aviokatastrofā, kuras izraisīšanā vaino Krievijas atbalstītos ukraiņu separātistus, bojā gāja 298 cilvēki, no tiem 193 nīderlandieši. Nīderlande pašlaik koordinē starptautisku izmeklēšanu. Tās  rezultāti gaidāmi vasarā, prognozē Nīderlandes ārlietu ministrs.

Pēc aviokatastrofas Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis pastiprinājušas sankcijas pret daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Sankciju mērķis ir apturēt agresiju Austrumukrainā, jo Krieviju vaino prokrievisko separātistu atbalstīšanā.

Līdz šim Eiropas Savienība ir noteikusi iebraukšanas aizliegumu Eiropas Savienības teritorijā un iesaldējusi bankas kontus 132 personām, sankcijas attiecas arī uz 28 uzņēmumiem, kuru aktīvi arī iesaldēti, jo tie atbalstījuši Krievijas varas agresiju Ukrainā. Spēkā ir arī sadarbības ierobežojumi ar okupēto Krimu, sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, bankām, aizsardzības un enerģētikas nozari. 

Atbildei Krievijai kopš augusta īsteno pārtikas preču importa aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt