Negaidītā vizītē Afganistānā šodien ieradās Francijas prezidents Fransuā Olands, lai tiktos ar franču kontingenta karavīriem un Afganistānas prezidentu Hamidu Karzaju. Olands apņēmies Francijas karavīrus izvest no valsts jau līdz šī gada beigām - ātrāk, nekā vienojušies pārējie sabiedroto spēki. Tiekoties ar Kabulas amatpersonām, Francijas prezidents vēlas paskaidrot sava lēmuma iemeslus. Analītiķi brīdina, ka jau 2014.gada beigu termiņš, par ko vienojušās NATO valstis, var izrādīties priekšlaicīgs.
Afganistānā pašlaik dien aptuveni 3300 Francijas karavīru, un tas ir piektais lielākais sabiedroto spēku kontingents šajā valstī. Pagājušajā nedēļā jaunais Francijas prezidents Fransuā Olands gan G8, gan NATO samitā Čikāgā apstiprināja, ka turēs priekšvēlēšanu laikā doto solījumu franču karavīrus no Afganistānas izvest jau līdz šī gada beigām. Tas ir gadu ātrāk, kā solīja bijušais prezidents Nikolā Sarkozī, un divus ātrāk, kā savu spēkus plāno izvest amerikāņi un citas valstis. Olands vēlās izvest Francijas karavīrus, kaut gan ir bažas jau par noteikto 2014.gada beigu termiņu un to, vai pašas Afganistānas bruņotie spēki būs gatavi pārņemt situācijas kontroli savās rokās. Gaidāms, ka Parīze izvešanas plānu izstrādās jau tuvākajās dienās.
Francijas nostāja gan nav izpelnījusies plašu NATO kritiku, daudzas operācijās iesaistītās ir nogurušas no vairāk nekā 10 gadus ilgušā konflikta un arī vēlas pēc iespējas ātrāk atvilkt savus bruņotos spēkus. Arī Kabula apgalvo, ka francūžu drīzā aiziešana nopietnas problēmas neradīs, un vietējā armija ir gatava pārņemt kontroli. Afganistānas prezidents Hamids Karzajs vēl šonedēļ pauda pārliecību, ka talibi vairs nav spējīgi sagrābt Afganistānu savās rokās, šādi acīmredzot cenšoties nomierināt savus Rietumu sabiedrotos jautājumā par drīzumā plānoto ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas.
Fransuā Olands savā pirmajā vizītē Afganistānā tiekas arī ar Karzaju, lai pārrunātu francūžu aiziešanu un izskaidrotu iemeslus. Pirms tam Olands jau uzrunāja ar Francijas kontingenta karavīrus valsts ziemeļaustrumos. Viņš uzsvēra, ka kareivju izvešana ir suverēns lēmums, un tikai Francija var izlemt, kas tai jādara. Olands atgādināja, ka sabiedrotie, īpaši ASV prezidents Baraks Obama, saprot Parīzes lēmumu, un karavīru izvešana notiks ciešā sadarbībā ar Afganistānu.
Gaidāms, ka pēc Francijas kontingenta izvešanas daļa karavīru tomēr paliks, lai apmācītu vietējos spēkus. Tāpat Parīze turpinās attīstības projektus. Jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļā diplomātiskajās aprindās izskanēja ziņas, ka Vašingtona lūgusi Parīzei ik gadus afgāņu drošības spēku uzturēšanai piešķirt 200 miljonus dolāru, kas, iespējams, saistīts ar Olanda lēmumu par priekšlaicīgu spēku izvešanu.
Francijas prezidents Afganistānā pieskārās arī terorisma draudiem, atzīstot, ka tie joprojām pastāv, tomēr apgalvojot, ka aizvadītajos gados draudi ir daļēji mazināti. Kā minēts iepriekš, analītiķi pauž arvien nopietnāku satraukumu par noteikto sabiedroto spēku izvešanas datumu, un norāda, ka pašas Afganistānas armijas līdzšinējās sekmes labākajā gadījumā vērtējamas kā mainīgas. Tādēļ novērotāji brīdina, ka drošības vakuums sekmēs vardarbību vai pat veicinās pilsoņu kara atsākšanos Afganistānas.
