Izmeklētāji analizē avarējušā kruīzu kuģa "Costa Concordia" "melnās kastes" ierakstus, lai noskaidrotu, kādēļ kuģis uzskrējis uz sēkļa. Aizturētais kuģa kapteinis nopratināšanā liecinājis, ka viņš esot centies glābt tik daudz cilvēku, cik vien iespējams. Ekspertiem ir daudz jautājumu, kādēļ kuģis devies tik tuvu krastam un vai to vajājušas tehniskas problēmas. Pagaidām tiek ziņots par trim bojāgājušajiem, bet vismaz 40 cilvēku ir meklēšanā. Latvijas Ārlietu ministrijai pagaidām nav ziņu, ka uz avarējušā kuģa atradās arī Latvijas valsts piederīgieVairāk par jaunāko Itālijas kuģa avārijā stāsta Ina Strazdiņa.
Iespaidīgais kruīza kuģis "Costa Concordia" joprojām guļ uz sāniem tuvu Itālijas Džiljo salas piekrastei. Glābēji uzsver, ka "Costa Concordia", kas atrodas 30 metru dziļos ūdeņos, kuru katru brīdi var nogrimt pilnībā. Tikmēr vēl šorīt no avarējušā kruīzu kuģa zemākā klāja izcelti un drošībā nogādāti 29 gadus veci jaunlaulātie no Dienvidkorejas. Viņi kuģī bija iesprostoti vairāk nekā diennakti, un bija sadzirdējuši glābēju saucieniem.
Dienesti ziņo, ka kuģī esot sasaukts vēl trešais cilvēks, taču pagaidām viņu neesot izdevies atbrīvot. Ūdenslīdēji turpina pārmeklēt kuģa iegremdētās daļas.
Pagaidām ziņo par trim bojāgājušajiem - diviem franču tūristiem un vienu apkalpes locekli, vairāki desmiti cilvēku ir ievainoti, bet vismaz 40 joprojām ir meklēšanā.
Izmeklētāji sākuši analizēt avarējušā kuģa melnās kastes" ierakstus, lai noskaidrotu, kādēļ kuģis uzskrējis uz sēkļa. Īpaša uzmanība tiek pievērsta apkalpes locekļu sarunām brīdi pirms nelaimes. Aizturētais kuģa kapteinis Frančesko Sketino, nopratināšanā liecinājis, ka kuģis uzskrējis akmeņainam rifam, taču viņš centies glābt tik daudz cilvēku, cik vien iespējams. Par to, ka kuģis piedzīvojis pamatīgu sadursmi, liecina arī labajā pusē izsistais pamatīgais robs.
Sadursmi apstiprinājis arī kompānijas "Costa Kruīzi" prezidents Džianni Onorato:
"Kuģis neatgriezeniski sadūrās ar lielu klinti un tādēļ pazuda elektrība. Tas negaidīti ātri sasvērās un ļoti apgrūtināja iespēju izmantot glābšanas laivas."
Ekspertu pirmie secinājumi ir dažādi, vieni norāda, ka kuģis nemākulīgi vadīts pārāk tuvu krastam, citi neizslēdz tehniskas problēmas, kuru dēļ kapteinis vēlējies kuģi virzīt tuvāk krastam, lai pasažierus nogādātu drošībā. Eksperti brīnās, kādēļ navigācijas sistēmas nav spējušas uztvert tuvumā esošo zemūdens klinti un kādēļ kuģis katastrofas brīdī neesot raidījis avārijas signālu. Vietējās ostas apsardze norāda, ka saņēmusi informāciju tikai tad, kad pasažieru glābšana jau bija sākusies.
Savus vērojumus raidorganizācijai CNN atklāj krasta apsardzes kapteinis Kosino Nikatsro:
"Šī ir ļoti skaista vieta, kur parasti cilvēki dodas nirt ar akvalangu. Tur ir klintis, taču tās ir atzīmētas kartē. Mēs zinām, ka kuģis brauca šīm klintīm ļoti tuvu, taču mēs nezinām, kādēļ."
Tikmēr aculiecinieku stāsti atklāj jaunas ainas no kuģa katastrofas brīža un, kādā spriedzē cilvēki centušies nokļūt drošībā. Pasažieris Bendži Smits no Bostonas raidorganizācijai CNN atklājis, ka viņam visbriesmīgākais brīdis bijis tad, kad apkalpe paziņojusi, ka pirmās glābšanas laivās kāps sievietes un bērni un līdz ar to
ģimenes, kuras centušās visu laiku turēties kopā, tikušas šķirtas.
Daudzi krastā nogādātie cilvēki no Džiljo salas pārvesti uz iekšzemi, bet daļa turpina uzkavēties vietējo sarūpētajās patversmēs - mājās, skolās, baznīcās.
Uz ūdenī guļošo kuģi ar bažām raugās arī vietējā policija, sakot, ka pastāv vides piesārņojuma draudi, jo kuģī atrodas vairāk nekā 2000 tonnu degvielas.
Atgādināšu, ka kruīza kuģis "Costa Concordia" ar vairāk nekā 4000 cilvēkiem uz klāja piektdien uzskrēja klinšainam rifam pie Džiljo salas Itālijas Rietumu krastā un bīstami sasvērās. Uz kuģa atradās tūristi no Itālijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un citām pasaules valstīm."
