Turklāt Krievija ir pacēlusi cenu gāzei no 550 līdz 790 dolāriem par 1000 kubikmetru, bet Eiropas nabadzīgākajai valstij nav reāli samaksāt šādu cenu.
Lai arī Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” un tā meitas uzņēmums “Moldovagaz” ir panākuši vienošanos par gāzes piegādēm līdz oktobra beigām, pēc premjerministres Gavrilici vārdiem, šīs saistības netiek pildītas un gāzesvados trūkst nepieciešamā spiediena.
“Moldovagaz” gan iedrošina patērētājus, ka visi klienti saņems gāzi un solītajā apjomā. Taču valdībai, ieviešot ārkārtas stāvokli, tiek atvieglotas iespējas meklēt energoresursus citur, ne tikai Krievijā.
Palīdzību jau sniegušas gan Rumānija, gan Ukraina. Atsevišķi eksperti pieļauj, ka gāzes cenu celšana ir Krievijas mēģinājums pastiprināt spiedienu uz proeiropeisko Moldovas prezidenti Maiju Sandu, kura ir solījusi tuvināties Eiropas Savienībai, kā arī atgūt pilnīgu kontroli pār Piedņestras reģionu, caur kuru Moldova saņem dabasgāzi no Krievijas.