Miris Helmūts Kols

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 11 mēnešiem.

87 gadu vecumā mūžībā aizgājis 20.gadsimtā visilgāk valdījušais Vācijas kanclers Helmūts Kols. Viņš miris savās dzimtas mājās Ludvigshāfenē pie Reinas.

Kols iegājis vēsturē kā Vācijas atkalapvienotājs, sākotnēji ieņemot kanclera amatu vēl Rietumvācijā. Kopā ar tā laika Francijas prezidentu Fransuā Miterānu Kols bija atbildīgs arī par eiro ieviešanu.     

Vienota, stipra Vācija un vienota, stipra Eiropa – tas bija galvenais kristīgā demokrāta Helmuta Kola politikas vadmotīvs, pavadot 16 gadus Vācijas kanclera amatā. Tieši viņa vadībā no komunisma drupām tika atkalapvienota viņa dzimtene, un tieši viņam uzdots sarežģītais uzdevums – integrēt kādreizējo Austrumvāciju nedalāmā un spēcīgā Vācijā.

Helmuts Kols dzima un arī aizgāja mūžībā dzimtajā Ludvisghāfenē pie Reinas, kas Otrā pasaules kara laikā tika smagi bombardēta, kad viņam bija tikai 12 gadu. Vēlāk viņš izteicās, ka jaunība viņu paglāba no nacisma pagātnes rēga un, ieejot politikā, viņš arī kļuva par jaunāko savas dzimtās federālās zemes ministru prezidentu 39 gadu vecumā, un dažus gadus vēlāk arī par kristīgo demokrātu priekšsēdētāju nacionālā līmenī.

Helmuts Kols tika izcelts nevis kā labs orators, bet kā pragmatiķis ar spēju veiksmīgi noturēties pie varas, kas viņam ļāva pavadīt kanclera krēslā laika periodu no 1982. līdz 1998.gadam.

Stāšanās kanclera amatā sakrita ar Rietumvācijas ekonomisko uzplaukumu un kļūšanu par patiesu Eiropas ekonomisko grandu. Brīdī, kad dzelzs aizkara otrā pusē tika vērojams pretējs process, viņš vēsturiski pieņēma Austrumvācijas līdera Ēriha Honekera vizīti. Divus gadus vēlāk krita Berlīnes mūris, padomju armija tika izvesta, taču Helmutam Kolam vēl bija jāpārliecina sabiedrotie, ka apvienota un stipra Vācija nekādā veidā neradīs draudus Eiropas stabilitātei, kas īpaši uztrauca Lielbritānijas premjerministri Mārgaretu Tečeri.

 Milzīgās Vācijas apvienošanas ekonomiskās izmaksas iedragāja Kola popularitāti, it īpaši austrumos, kas piedzīvoja ekonomisku sabrukumu, un par to Kols samaksāja ar zaudējumu vēlēšanās 1998.gadā, turklāt pēc tam saskārās ar apsūdzībām par miljonu dolāru pieņemšanu slepenos ziedojumos, kas gan nepārvērtās apsūdzībās korupcijā cieņā pret viņa vēsturisko pienesumu savai valstij.

Kopā ar Francijas prezidentu Fransuā Miterānu Helmuts Kols tiek uzskatīts arī par vienu no galvenajiem Māstrihtas līguma arhitektiem, kas vēl ciešāk integrēja Eiropas valstis un noveda arī pie vienotās eiro valūtas ieviešanas. Par darbu pie Eiropas Savienības stiprināšanas viņš saņēma Eiropas goda pilsoņa balvu, kas piešķirta tikai trīs politiķiem vēsturē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti