Venecuēlā joprojām turpinās konfrontācija starp līdzšinējo prezidentu Maduro un opozīcijas līderi Huanu Gvaido, kas sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju. Par leģitīmu Venecuēlas vadītāju viņu atzinušas vairāk nekā 50 pasaules valstis, tajā skaitā arī ASV un vairākas Latīņamerikas valstis.
Venecuēlā šobrīd valda smaga ekonomiskā krīze, trūkst pārtikas, medikamentu un citu pamata preču un traucēta elektroapgāde. Janvārī Gvaido centās panākt, ka valstī tiek ievesta saziedotā pārtika un medikamenti no Kolumbijas un Brazīlijas, bet šie centieni cieta neveiksmi, jo Maduro lojālā armija nobloķēja piegādes uz robežas. Lielu daļu palīdzības veidojuši ziedojumi no ASV.
ANO aplēsusi, ka ceturtajai daļai no 30 miljoniem Venecuēlas iedzīvotāju nepieciešama humāna palīdzība.
Savukārt Sarkanais Krusts pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir norūpējies par valstī esošās situācijas ietekmi uz iedzīvotājiem, kuriem nav pieejami pamata pakalpojumi.
Prezidents iepriekš noliedzis, ka valstī būtu iestājusies humānā krīze, Venecuēlas nedienās vainojot ASV. Tāpat viņš apgalvoja, ka palīdzības pieņemšana būtu pirmais solis Savienoto Valstu iebrukumam.
Tomēr tagad Maduro nacionālajā televīzijā un radio paziņoja, ka valdība un Sarkanais Krusts vienojušies "sadarboties ar ANO aģentūrām, lai ievestu Venecuēlā visu humāno palīdzību, kas var tikt piegādāta". Prezidents uzsvēra, ka jaunā palīdzības kampaņa būtu jāvada bez "politiskas manevrēšanas, bez komiskas politizācijas un caur likumīgiem kanāliem".
ASV pret Dienvidamerikas valsti ieviesusi ekonomiskās sankcijas. Prezidents Donalds Tramps minējis, ka vēlas miermīlīgu varas nodošanu, taču atvērtas ir visas iespējas, netieši norādot, ka netiek izslēgta arī ASV intervence Venecuēlā. Savukārt trešdien, 10.aprīlī, Savienotās Valstis spiedienu pret Maduro pastiprināja vēl vairāk. ASV viceprezidents Maiks Penss mudināja ANO par Venecuēlas leģitīmo līderi atzīt Gvaido, uzsverot, ka Maduro sava vieta ir jāpamet.
Savas uzstāšanās laikā viņš uzrunāja Venecuēlas sūtni Samuelu Monkadu, kurš arī atradās ANO Drošības padomes zālē. „Ir pienācis laiks ANO atzīt pagaidu prezidentu Huanu Gvaido par Venecuēlas leģitīmo prezidentu un aicināt viņa pārstāvi šajā struktūrā. Visu cieņu, vēstnieka kungs, jums nevajadzētu šeit atrasties. Jums vajadzētu atgriezties Venecuēlā un pateikt Nikolasam Maduro, ka viņa laiks ir beidzies. Ir laiks viņam doties prom,” sacīja Maiks Penss.
Amerikas Savienotās Valstis ir atzinušas Gvaido un uzskata, ka līdzšinējais prezidents savu leģitimitāti ir zaudējis. Tomēr Maduro ir saglabājis atbalstu armijā, turklāt starptautiskajā arēnā viņu atbalsta ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis Krievija un Ķīna. Pagājušajā mēnesī Krievija uz Karakasu nosūtīja karavīrus, tādējādi palielinot spriedzi starp Maskavu un Vašingtonu. Penss norādīja, ka ASV piedāvās Drošības padomei rezolūcijas projektu, kuras mērķis ir atzīt Gvaido, taču droši paredzams, ka ASV ierosinātajai rezolūcijai Drošības padomē Krievija uzliks veto.
