Nijole Ona Lepeskiene ir etnogrāfiskā ansambļa vadītāja no neliela ciemata Lietuvas-Polijas pierobežā. Viņa krāja un saglabāja dziesmas. Ceturtdien, 15. februārī, šis mūža darbs atnesa viņai ordeni par mūža ieguldījumu, ko Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pasniedza Lepeskienei un vēl 99 cilvēkiem.
Pēc ordeņa saņemšanas sieviete steidzās uz “Signatūru namu”, lai savām acīm redzētu galveno valsts dokumentu – 1918.gada Lietuvas neatkarības atjaunošanas akta oriģinālu.
Fotografēt dokumentu aizliegts. Tādi ir Vācijas puses noteikumi. Šo aktu Lietuvai vācieši aizdeva uz laiku līdz 2022.gadam. Ar roku rakstīto dokumentu lietuviešu valodā un tā tulkojumu vācu valodā Vācijas ārlietu ministrijas arhīvā tikai pagājušā gada martā atrada profesors Ļuds Mažīlis.
Dzimtenē vēsturnieku sagaidīja kā varoni, kurš sagādājis lielāko dāvanu valsts simtgadē.
Vēsturnieki joprojām meklē arī citus neatkarības akta eksemplārus. Kopumā bez oriģināla tie bija vēl četri. Lietuva pirmā no Baltijas valstīm pasludināja neatkarību 1918. gadā. Taču faktiski brīvību tā ieguva jau pēc Pirmā pasaules kara beigām
Apskatīt dokumentu katru dienu nāk ap 500-600 cilvēku. Brīvdienās muzeja apmeklētāju skaits palielinās līdz tūkstotim. Vēlāk unikālo dokumentu plāno izstādīt arī citur Lietuvā.
Tikmēr paši lietuvieši jau vairākus mēnešus sūta pateicības “Ačiū” jeb “Paldies” akcijas ietvaros. Tajā skaitā arī Latvijai.
Speciāli simtgadei tapa vēl viens projekts – “Idejas nākotnei”. Lietuvieši balsoja par to, kas viņiem šķiet vissvarīgākais – birokrātijas mazināšana, palīdzība jaunajām ģimenēm mājokļa iegādē, skolotāja profesijas prestiža celšana un dubultpilsonības jautājums.
Oficiālie Lietuvas neatkarības atjaunošanas simtgades pasākumi norisināsies piektdien, 16. februārī. Starp uzaicinātiem arī Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas prezidenti, kā arī Eiropas Komisijas un Eiropadomes vadītāji.
