Krimas tatāri aicina atzīt Krievijas rīcību Krimā par genocīdu

Krievijas anektētajā Krimā turpinās nežēlīga diskriminācija un nelikumības pret Krimas tatāriem, paziņojis bijušais Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa priekšsēdētājs, Ukrainas prezidenta pilnvarotais pārstāvis Mustafa Džemiļevs, runājot Ankarā notiekošajā Krimas tatāru otrajā vispasaules kongresā. Kongresa delegāti vērsušies pie starptautiskās sabiedrības un ANO ar aicinājumu atzīt par genocīdu Krievijas darbības pret Krimas tatāru tautu, sākot no 1783.gada līdz mūsdienām.

Krimas tatāru aicinājumā atgādināts, ka XIX un XX gadsimtā vairāk nekā pusotra miljona Krimas tatāru bijuši spiesti pamest savu dzimteni, padomju laikos iznīcināta ne vien Krimas tatāru inteliģence un liela daļa nemateriālā kultūras mantojuma, bet arī veikta Krimas tatāru deportācija no dzimtās zemes un gandrīz puse aizvesto gājuši bojā.

Dokumentā norādīts, ka Padomju Savienība darījusi visu, lai Krimas tatāri neatgrieztos mājās, bet mūsdienu Krievija, turpinot šo politiku, pagājušā gada 28.februārī anektējusi Krimu un kopš tā laika sistemātiski pārkāpj Krimas tatāru tiesības, veicinot viņu emigrāciju vai strauju asimilāciju.

Pēc Džemiļeva teiktā, Krimā tiek nolaupīti un nogalināti cilvēki, jaunieši tiek piespiedu kārtā iesaukti Krievijas armijā, kur viņiem var nākties karot pret ukraiņiem, tiek rīkotas kratīšanas dzīvesvietās un skolās, likti šķēršļi Krimas tatāru uzņēmējdarbībai.

Pilnīgs demokrātisko brīvību un jebkādu nākotnes izredžu trūkums Krimā pamudina daudzus jauniešus atstāt savu dzimteni un pārcelties uz kontinentālo Ukrainu, viņš norādījis.

Kopš aneksijas sākuma Krimu pametuši vismaz 10 000 Krimas tatāru, bet šobrīd Krimā tiek masveidā ievesti etniskie krievi gan no pašas Krievijas, gan karadarbības skartajiem Ukrainas austrumiem.

Krimas tatāru līderis arī pastāstījis, ka iepriekš no agrākajām deportāciju vietām Krimā ik gadus atgriezušies līdz pat diviem tūkstošiem cilvēku, bet kopš pagājušā pavasara tur nav pieņemta neviena no 76 Krimas tatāru ģimenēm, kas mēģinājušas atgriezties pussalā, jo "kvotas jau esot beigušās".

Kā izteicies Džemiļevs, rodas iespaids, ka pret Krimas tatāriem tīši tiek vērstas nelikumības, lai izspiestu viņus no Krimas.

Vienlaikus viņš izteicis cerību, ka plašākas starptautiskās sankcijas varētu piespiest Krieviju izvest no pussalas savu karaspēku, bet piebildis, ka tam nepieciešams plašs starptautiskās sabiedrības atbalsts.

Krimas tatāru Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs kongresā uzsvēris, ka Krimas tatāri šobrīd piedzīvo jaunu genocīdu, tomēr neatsakās no brīvības idejas.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans apliecinājis Krimas tatāriem, ka Ankara neatzīst un neatzīs Krimas aneksiju, bet premjerministrs Ahmets Davutoglu solījis, ka Turcija centīsies piesaistīt starptautiskās sabiedrības uzmanību Krimas tatāru situācijai.

Tikmēr prokremliski noskaņotā Krimas prokurore Natālija Poklonska paziņojusi, ka Krimas tatāriem "nav vajadzīgs, ka viņu problēmas tiktu risinātas no ārpuses", un ka Simferopolē esot notikusi Krimas tatāru nacionālā konference, kuras dalībnieki kongresu Ankarā uzskata par neleģitīmu un aicinājuši Erdoganu tajā nepiedalīties.

"Visi mūsu Krimas jautājumi, ja tādi ir, mums jārisina patstāvīgi. Iekšējie jautājumi jārisina mums, tā nav citu valstu darīšana. Mēs Krimā taču neapspriežam Āfrikas tautu problēmas," viņa iztekusies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt