Krimas arhibīskaps brīdina EP deputātus par Krimas militarizāciju

Krimas okupācijas pirmais gads ir ievilcis tās sejā skarbus vaibstus – no pussalas aizbraukuši 20 tūkstoši iedzīvotāju, starp tiem 7-8 tūkstoši Krimas tatāru; slēgtas visas ukraiņu un Krimas tatāru avīzes, jo tās nav varējušas pārreģistrēties, bet no 1.aprīļa plānots slēgt arī Krimas tatāru televīzijas kanālu ATR. Cīnītājiem pret Krimas okupāciju svarīgi, lai par Krimu neaizmirst ne tikai Kijevā un Rīgā, bet arī Briselē, jo tieši starptautiskais spiediens un neatzīšanas politika ir vienīgais risinājums. Tā pauda Krimas pārstāvji, otrdien uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus Briselē.

Krimas arhibīskaps Kliments kopš pussalas okupācijas pirmo reizi izbraucis ārpus Krimas un Ukrainas. Briselē viņš ir apņēmības pilns brīdināt eiroparlamenta deputātus par Krimas militarizāciju.

„Krima šobrīd pārvēršas par lielu militāru bāzi. Bruņojuma un karavīru skaits Krimā pārsniedz to, kas bija atrunāts visos līgumos starp Ukrainu un Krievijas federāciju. Šobrīd ir dramatiska situācija ar ukraiņu kopienu Krimā, visa Ukrainas simbolika, visa nacionālā ukraiņu atribūtika saskaņā ar Krievijas likumdošanu ir zem ekstrēmisma panta,” stāsta arhibīskaps Kliments.

Šāda runa Briselē viņam gan var maksāt dārgi: „Man gribētos atgriezties Krimā un novadīt Lieldienu dievkalpojumu. Ja mani neielaidīs atpakaļ, tad var būt politisks skandāls. Bet ja ielaidīs – es nezinu kādi būs apstākļi manai tālākai klātbūtnei Krimā.”

Krimas tatāru organizācijas vadītājs Refats Čubarovs Krimā ielaists vairs netiek. Viņš savulaik no Latvijas Tautas frontes bijis ievēlētas arī Rīgas domē, bet tagad par Krimas tatāru tiesībām cīnās, dzīvojot Kijevā un izmantojot visas iespējas mobilizēt starptautiskās sabiedrības atbalstu pret Krievijas okupācijas varu Krimā.

„Visus, kas nav mierā ar tās noteikumiem, tos okupācijas vara represē, sākot no iebaidīšanas līdz pat izsūtīšanai. Pagaidām gan pa vienam. Kas būs tālāk – to Dievs vien zina. Pat paši patiesākie un aktīvākie prokrieviskie atbalstītāji, kas ar karogiem skraidīja pa laukumiem, kas apsveica Krievijas spēku ienākšanu, kas palīdzēja viņiem izpildīt tos uzdevumus, kas bija doti,  pat šie cilvēki šodien ir apmulsuši. Jo viņu gaidu līmenis, ko radīja okupantu bezizmēra solījumi, it īpaši pirmajās nedēļās, ne tikai nepiepildījās, bet dzīve kļuva daudz sliktāka, nekā bija iepriekš. Tāpēc notiek atskurbšana. Tie cilvēki, kas nenostājās nevienās pozīcijas tad, kad okupanti ienāca, viņi vienkārši nogaidīja. Viņi nebija prokrieviski, viņi nezināja, ar ko tas viss beigsies, viņi savā ziņā tagad nožēlo, ka tā rīkojās. Vissmagāk ir Krimas tatāriem. Es to saku ne tikai tāpēc, ka esmu Krimas tatārs.

Krimas tatāri tad, kad ienāca Krievijas armija, pretojās visiem iespējamajiem līdzekļiem, izņemot vardarbīgos, jo viņiem nebija ieroču un mums ir nevardarbības princips. Viņi demonstrēja masveidīgu, publisku neapmierinātību ar pievienošanos Krievijai, tāpēc šobrīd Krievija vienkārši atriebjas Krimas tatāriem,” saka Čubarovs.

Čubarovs uzskata, ka risinājums būtu stingrāku sankciju noteikšana pret Krieviju: „Ja no manis būtu atkarīgs, es aicinātu pieņemt to sankciju līmeni, kas liktu Putina tuvākajām aprindām nākt pie viņa un teikt: „Ko tu dari - tu nogalini Krieviju, tu nogalini krievus”. Un viņi piespiestu viņu attiekties no tādas iznīcinošas – vispirms jau pašai Krievijai -  politikas. Lai to panāktu, Krievijas bankas jāizslēdz no SWIFT sistēmas un pilnībā jāpārtrauc tirdzniecība ar Krieviju.” Uz to pagaidām Eiropas Savienība nav gatava. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt