Dienas notikumu apskats

Šovasar varētu būt zināms "Rail Baltica" maršruts Latvijā

Dienas notikumu apskats

Ministrijās konstatē līdzekļu šķērdēšanu vairāku miljonu apmērā

Krimā aizliedz tatāru deportācijas piemiņas pasākumu

Krimā aizliedz tatāru deportācijas piemiņas pasākumu

Krimas varas iestādes aizliegušas okupētajā pussalā rīkot piemiņas pasākumus, lai pieminētu Krimas tatāru deportāciju gadadienu. 

Krimas tatāru jautājums otrdien, 17.maijā, plaši apspriests arī Kijevā notikuša apaļā galda diskusiju laikā, kura dalībnieki atzīst, ka Ukrainas centrālajai valdībai trūkst stratēģijas Krimas tatāru jautājuma risināšanai, bet iedzīvotājiem trūkst izpratnes par Krimas tatāru likteni. Varas iestādes gan sola šo jautājumu aktualizēt jebkurā iespējamā brīdī.  

Katru gadu 18.maijā Krimas tatāri piemin 1944.gada traģiskos notikumus – Krimas tatāru deportācijas. Toreiz, galvenokārt uz Uzbekiju tika izsūtīti aptuveni 230 000 Krimas tatāru jeb aptuveni piektā daļa no Krimas pussalas iedzīvotājiem.

Pagājušā gada novembrī Ukrainas parlaments pieņēma rezolūciju, atzīstot šīs deportācijas par genocīdu un pasludinot 18.maiju par Krimas tatāru genocīda piemiņas dienu.

Taču kopš Krimas aneksijas un iekļaušanas Krievijas sastāvā piemiņas pasākumus rīkot ir kļuvis daudz sarežģītāk.  Krimas tatāru medžlisa vadītājs Refats Čubarovs paziņojis, ka Krimas jaunās varas iestādes ir aizliegušas masveida piemiņas pasākumu rīkošanu gan reģionālajām, gan vietējām Krimas tatāru likumdevēju un sabiedriskajām organizācijām. Ir atļauts piedalīties tikai oficiālo varas iestāžu rīkotajos pasākumos.

Otrdien, 17.maijā, Kijevā tika sarīkots arī Krimas tatāru jautājumam veltīts apaļais galds.  Krimas tatāru medžlisa loceklis Eskanders Barijevs diskusijas laikā norādījis, ka diemžēl ukraiņu sabiedrībā trūkst skaidras izpratnes par šo tautu.

Arī citi diskusijas dalībnieki uzsvēruši, ka ekonomiski grūtajos apstākļos novārtā ir atstāta ne tikai Krimas tatāru, bet arī visa Ukrainas kultūra. Lai šīs problēmas risinātu, būtu nepieciešama ciešāka politiķu, sabiedrisko darbinieku un mediju sadarbība, izstrādājot nākotnes stratēģiju situācijas uzlabošanai.

Barijevs arī paudis bažas, ka Krievijas represīvās iebiedēšanas metodes var piespiest Krimas tatārus līdzdarboties medžlisā, kurš jau tagad Krievijā ir atzīts par ekstrēmistisku organizāciju. Tāpat medžlisa pārstāvis ierosinājis Krimas tatārus daudz aktīvāk iesaistīt arī diplomātiskajā darbībā, jo tas ļautu šīs tautas likteni aktualizēt arī uz starptautiskās arēnas.

Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrijas īpašā sūtne Krimas jautājumos Nadežda Coka norādījusi, ka no valdības puses tiek darīts viss iespējamais, lai Krimas okupācijas jautājums noturētos politiskajā dienaskārtībā arī turpmāk. Šis jautājums tiekot regulāri aktualizēts gan ANO, gan Eiropas Padomē un šāda stratēģija turpināsies līdz brīdim, kamēr Krima neatgriezīsies Ukrainas sastāvā.

Ārlietu ministrijas pārstāve arī atzinusi, ka diskusijas par Krimas jautājumu risināšanu norisinās daudz smagāk, nekā jautājumi par situāciju Ukrainas austrumdaļā.

Krimas tatāru jautājums pēdējo nedēļu laikā īpaši skaļi izskanējis arī Eirovīzijas dziesmu konkursa kontekstā, kur konkursa uzvarētāja – Krimas tatāru tautības dziedātāja Džamala, pārstāvot Ukrainu, izpildīja dziesmu 1944. reaģējot uz šo panākumu, Krimas vicepremjers Georgijs Muradovs bija ieteicis Džamalai mainīt savu pilsonību no Ukrainas uz Krievijas un atgriezties anektētajā Krimā. Džamala šo uzaicinājumu ir noraidījusi, atbildot, ka viņai jau ir pilsonība un cita nav nepieciešama.

Tatāri veido aptuveni 12 procentus no Krimas iedzīvotājiem, un tieši tatāru kopiena pauda vislielākās bažas par savu nākotni pēc tam, kad 2014.gada pavasarī Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt