Vēlēšanās, kas notiek 41 no 85 Krievijas reģioniem, izraudzīsies gubernatorus, reģionu likumdevējus, pilsētu mērus un municipalitāšu pārstāvjus. Savukārt Tatarstānas, Penzas, Jaroslavļas un Kurskas apgabalos vēlētāji izlems, kas ieņems četras deputātu vietas federālā parlamenta apakšpalātā – Valsts Domē, vēsta ziņu aģentūra “TASS”.
Vēlēšanās startē vairāk nekā 170 tūkstoši kandidātu, kuri pārstāv vairāk nekā 30 politiskās partijas. Aptuveni 40 tūkstoši kandidātu nepārstāv nevienu politisko spēku.
Koronavīrusa pandēmijas dēļ balsošana sākās jau piektdien, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos iecirkņos vēlēšanu dienā. Taču neatkarīgā vēlēšanu novērotāju organizācija “Golos” apgalvo, ka iepriekšējā balsošana pavērs iespēju varasiestādēm masveidā falsificēt vēlēšanu rezultātus.
Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšniece Ella Panfilova ir noliegusi šādus apgalvojumus.
Šo vēlēšanu lielākā intriga ir tas, kādu rezultātu sasniegs Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvētā partija “Vienotā Krievija”. Valdošā partija pēdējā laikā ir zaudējusi lielu daļu atbalsta.
To saista ar 2018.gadā pieņemto pensiju reformu, kas izraisīja plašus protestus, iedzīvotāju ienākumu samazināšanos un amatpersonu korupciju.
Kremļa kritiķa un korupcijas apkarotāja Alekseja Navaļnija štābs kārtējo reizi ir aicinājis vēlētājus balsot par tiem kandidātiem, kuriem ir vislabākās izredzes pārspēt “Vienotās Krievijas” pārstāvjus. Atsevišķās vietās tie ir kandidāti, kuri ir saistīti ar Navaļniju, bet citos reģionos tie ir Komunistiskās partijas un Liberāldemokrātiskās partijas kandidāti.
Īpašu uzmanību vērts pievērst Krievijas trešajai lielākajai pilsētai Novosibirskai, kur ievēlēs nākamās domes sastāvu. Cīņā par varu pilsētā ir iesaistījusies arī opozīcijas kopīgā koalīcija ar Navaļnija sabiedroto Sergeju Boiko priekšgalā. Opozicionāri vēlas izjaukt “Vienotās Krievijas” un Komunistiskās partijas divvadību pilsētā.
Pašreizējā Novosibirskas vadība to nevēlas pieļaut. Par to liecina gan mēģinājumi likt šķēršļus opozīcijas kandidātu reģistrēšanai vēlēšanās, gan šonedēļ notikušais uzbrukums opozicionāru priekšvēlēšanu birojam, kur kāds iemeta pudeli ar smirdošu vielu.
Navaļnija sabiedrotie domā, ka viņa aicinājumi balsot taktiski un nesenā viesošanās Novosibirskā, kur opozicionārs filmēja sižetu par vietējo vadītāju korupciju, ir iemesls, kāpēc viņu augusta beigās saindēja.
Šīs ir pirmās vēlēšanas Krievijā pēc jūlijā notikušās tautas nobalsošanas par konstitucionālajām reformām, kas Putinam paver iespēju palikt pie varas līdz 2036.gadam.
