Krievijas Augstākā tiesa pieņēmusi lēmumu par cilvēktiesību organizācijas «Memoriāls» likvidēšanu

Krievijas Augstākā tiesa otrdien pieņēmusi lēmumu par starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Memoriāls” likvidēšanu. Tas ir kārtējais trieciens vārda brīvībai un demokrātijai Krievijā, jo “Memoriāls” jau gadu desmitiem nodarbojies ar totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanu un cilvēktiesību aizstāvēšanu Krievijā.

Tiesas lēmums par vecākās un ievērojamākās Krievijas cilvēktiesību organizācijas slēgšanu izraisījis lielu sašutumu daļā sabiedrības.

"Tas liecina, ka Krievija pāriet no autoritārās Putina sistēmas uz kaut kādu postmodernu totalitāru sistēmu, ko var pielīdzināt padomju vai pat Staļina laika režīmam. Tas ir ļoti bīstams pavērsiens," uzskata partijas “Jabloko” vadītājs Grigorijs Javlinskis.

“Memoriāla” darbība nebija pa prātam Krievijas varas elitei, kas jau 2016. gadā panāca organizācijas iekļaušanu tā saukto “ārvalstu aģentu” sarakstā.

Tiesa izpilda Kremļa pasūtījumu

Šogad novembrī tika sperts nākamais solis, un Ģenerālprokuratūra pieprasīja likvidēt “Memoriālu”, jo organizācija "veic savu darbību, pārkāpjot Krievijas konstitūciju un vairākkārtīgi un rupji pārkāpjot likumu vai citus tiesību aktus".

Ģenerālprokuratūras pārstāvis tiesas sēdē pavēstīja, ka "Memoriāls" rada "melīgu iespaidu par PSRS kā teroristisku valsti", kā arī "attaisno un reabilitē nacistu noziedzniekus".

Latvijas Radio korespondents Uģis Lībietis par "Starptautiskā Memoriāla" likvidēšanu
00:00 / 04:02
Lejuplādēt

Kā norāda Cilvēktiesību centra “Memoriāls” padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerkasovs, šādi izteikumi tikai apliecina tiesas lēmuma patiesos pasūtītājus.

"Acīmredzot prokuratūrai nebija, ar ko pastiprināt savas prasības, tāpēc arī viņi nedaudz aizgāja sāņus un iznāca netīšām atklāt patiesos iemeslus.

Ir acīmredzams, ka tiek izpildīta to cilvēku politiskā griba, kuri nevēlas pieļaut zināšanas par mūsu valsts šausminošo pagātni. Šo pagātni ir piedzīvojusi gandrīz katra Krievijā dzīvojusī ģimene, jo terors, karš un kolektivizācija skāra gandrīz visus.

Pašā padomju varas sākumā šī padomju vara nekautrējās teikt, ka terors ir tās sociālās uzbūves pamatā. Bet tagad vēstures falsifikatori gribētu, lai viss tiktu pielabots un nogludināts, padarot mūsu vēsturi par kultūras un atpūtas parku," norāda Čerkasovs.

"Memoriāls" plāno pārsūdzēt spriedumu

Krievijas Augstākā tiesa otrdien nolēma apmierināt Ģenerālprokuratūras prasību. “Memoriāla” advokāti sola, ka spriedums tiks pārsūdzēts, iespējama arī vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

“Mēs uzskatām, ka Augstākās tiesas lēmums apmierināt Ģenerālprokuratūras prasību par starptautiskā “Memoriāla” likvidēšanu ir nelikumīgs un nepamatots, mēs to pārsūdzēsim,” vēsta advokāte Marija Eismonte.

"Protams, ka ar šo spriedumu nekas nebeigsies un mēs to pārsūdzēsim. Bet "Memoriāls" un tā darbinieki turpinās darbu, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi. Kādreiz, pirms 70 gadiem, tieši šīs tiesas ēkā, tieši šeit milzīgam skaitam nevainīgu cilvēku tika piespriesti nāvessodi. Valsts vārdā arī viņi tika apsūdzēti par to, ka ir ārvalstu spiegi un aģenti."

Biedrība "Memoriāls" pastāv vairāk nekā 30 gadu. To 1989. gadā izveidoja padomju disidenti, tostarp Nobela Miera prēmijas laureāts Andrejs Saharovs.

Sākotnēji tās darbības galvenais virziens bija komunistiskā režīma represiju upuru piemiņas iemūžināšana, bet vēlāk organizācija pievērsās arī citiem vēsturiski izglītojošiem un cilvēktiesību aizsardzības projektiem.

Krievijā pie varas joprojām ir čekistu pēcteči

Politikas komentētāji un žurnālisti uzskata: ar "Memoriāla" slēgšanu Krievijas vadība cenšas pieklusināt netīkamus pagātnes notikumus, tādējādi stiprinot pašreizējās varas struktūras.

11. novembrī Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās ar prasību Augstākajā tiesā, pieprasot likvidēt "Memoriālu", kā arī tā struktūrvienības. Kā galvenais iemesls šādai rīcībai tiek minēts fakts, ka organizācijas materiālos regulāri trūkstot norāžu uz to, ka šī organizācija ir atzīta par ārvalstu aģentu.

Tāpat prokuratūra apgalvoja, ka "Memoriāla" darbībā esot konstatēti psiholoģiski un lingvistiski mēģinājumi attaisnot vairāku starptautisku teroristisko organizāciju dalībniekus. "Memoriāla" pārstāvji gan šādas apsūdzības kategoriski noliedz, vienlaikus atzīstot, ka tā ir iestājusies par cilvēktiesību aizstāvību Čečenijā un citos Ziemeļkaukāza reģionos.

Radiostacijas "Eho Moskvi" galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs uzskata, ka visas pret "Memoriālu" vērstās apsūdzības ir tikai aizbildināšanās un iegansts, jo patiesībā visas pašreizējās tiesībsargājošās iestādes, tostarp Federālais Drošības dienests, ir uzskatāmas par bijušā NKVD, čekas un citu represīvo orgānu politiskajām pārmantotājām. Uz šīm organizācijām pašlaik balstās arī Vladimira Putina režīms.

"Memoriāls" ir tautas draugs

"Memoriālu" aizstāv arī šī gada Nobela Miera prēmijas ieguvējs, laikraksta "Novaja gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs.

"Mums Krievijā pašlaik cīnās divas tendences. No vienas puses, prezidents Putins palīdz uzstādīt pieminekli par godu akadēmiķa Saharova 100. dzimšanas dienai. No otras puses, mūsu valstī Ģenerālprokuratūra pieprasa likvidēt starptautisko cilvēktiesību centru "Memoriāls", kas cenšas reabilitēt Staļina represiju upurus, taču prokurori to apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos.

Varbūt tāpēc, ka pavisam nesen Federālais drošības dienests kārtējo reizi noslepenoja Staļina tiesnešu un slepkavu vārdus? Bet memoriālu taču izveidoja Saharovs.

Varbūt piemineklis mirušajam Saharovam ir nekaitīgāks par viņa dzīvo un darbojošos projektu? "Memoriāls" nav tautas ienaidnieks. "Memoriāls" ir tautas draugs, un "Memoriāls" ir jāsaglabā," teica Muratovs.

Represijas pret pilsonisko sabiedrību

Līdz šim saglabāt cilvēktiesību centru "Memoriāls" ir aicinājuši gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan ASV pārstāvji, kā arī dažādi profesionāļi un sabiedriskie darbinieki.

"Diemžēl organizācijas “Memoriāls” vajāšana nav atsevišķs incidents. Tas iekļaujas varas iestāžu īstenotajā kampaņā pret izteiksmes brīvību Krievijā, uzturot spiedienu un represijas pret pilsonisko sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām, neatkarīgajiem medijiem un politisko opozīciju, kas pauž atšķirīgu viedokli," teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā, kas tika izplatīts novembrī.

Novembra beigās ar paziņojumu nāca klajā arī kultūras darbinieki no Latvijas. Atklātajā vēstulē viena no tās autorēm režisore Dzintra Geka-Vaska norādījusi, ka, lai arī Krievijas varas iestādes bieži runā par vēstures nozīmi, reāli notiek mēģinājumi aizmirst vēsturi un vajāt tos, kuri cenšas izgaismot šīs vēstures nozīmīgās lappuses.

Iespējama represiju pastiprināšanās

Kā pieļauj viens no “Memoriāla" dibinātājiem, pazīstamais cilvēktiesību aizstāvis Ļevs Ponomarjovs, represijas Krievijā tagad, visticamāk, tikai pastiprināsies.

"Šis ir kārtējais, diezgan straujais pagrieziens atpakaļ. Ja agrāk Krievija savā kursā gāja nevis uz priekšu, bet tā nedaudz skatījās atpakaļ, tad tagad, visticamāk, strauji pastiprināsies represijas. Tās notiks ne tikai pret cilvēktiesību aizstāvjiem, bet arī pret advokātiem," prognozē Ponomarjovs.

"No otras puses, man jāsaka, ka tas mani nedaudz uzmundrina – kad mēs veidojām "Memoriālu", mēs bijām tikai saujiņa cilvēku, bet tagad mūsu ir tūkstotis vai pat desmiti tūkstošu. Tie ir cilvēki, kuri ir gatavi cīnīties par piemiņas saglabāšanu, un mēs visi kopā arī kļūsim par "Memoriālu"."

Krievijas tiesa pirmdien palielināja cietumsodu "Memoriāla" Karēlijas nodaļas vadītājam Jurijam Dmitrijevam. Savukārt opozīcijas aktīvista Alekseja Navaļnija pārstāvji informējuši, ka varas iestādes otrdien aizturējušas slēgto Tomskas un Irkutskas biroju vadītājus. "Memoriāls" tiek apsūdzēts arī par aktīvu sadarbību ar Navaļnija atbalstītājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti